Pagarināts jūras piekrastes nomas maksimālais termiņš
Pašvaldībām ļaus jūras piekrastes joslu iznomāt līdz 30 gadiem, paredz valdības pieņemtie grozījumi Publisko ūdeņu nomas noteikumos.
Pašlaik spēkā ir šo noteikumu norma, ka ūdenstilpi vai pludmali var iznomāt uz laiku līdz 12 gadiem.
Savukārt grozījumi paredz, ka jūras piekrastes joslu varēs iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem, savukārt iekšzemes publiskos ūdeņus un jūras piekrastes sauszemes (pludmales) daļu bez jūras piekrastes ūdeņiem - uz laiku līdz 12 gadiem.
Jūras piekrastes joslas nomas termiņš 30 gadi tiek noteikts, lai efektīvākā veidā sekmētu ar tūrismu un rekreāciju saistītās publiskās infrastruktūras attīstību piekrastes pašvaldībās, skaidro Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Tādējādi tiks atvieglota iespēja ierīkot pludmalē un jūrā dažāda veida laipas, peldu steķus, slidkalniņus, tiltiņus, nelielu peldlīdzekļu piestātnes un tamlīdzīgas konstrukcijas, kas paredzētas tūrisma, sporta un rekreācijas vajadzībām, un atbilst pirmajai un otrajai inženierbūvju grupai.
Valdība šodien arī pieņēma kārtību, kādā izsniedz atļauju laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un pludmalē tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju būvniecībai. Šie noteikumi izstrādāti, lai sekmētu ar tūrismu un rekreāciju saistītās publiskās infrastruktūras attīstību piekrastes pašvaldībās, norāda VARAM.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā pašvaldība var izsniegt šo atļauju, paredzot noteiktu veicamo darbību loģisku secību, kā arī novēršot iespējamos pārpratumus, kad pašvaldības izdotā atļauja varētu tikt interpretēta kā būvatļauja būvniecības normatīvo aktu izpratnē.
Atļaujas izsniegšana laukuma izmantošanai jūras piekrastes ūdeņos un pludmalē, un būvatļaujas izsniegšana ir divi pilnīgi atšķirīgi procesi, uzsver VARAM.
Vispirms attīstības ierosinātājam jāiesniedz pašvaldībai pieteikums. Būvniecības iecerei jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, respektīvi, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Pašvaldībai būs jāizvērtē, vai tūrismam un rekreācijai paredzētu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju jūras piekrastes ūdeņos, kas saistītas ar pludmali un veido tās turpinājumu, potenciālās būvniecības vietas konceptuāli atbilst kādam no šiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajiem mērķiem.
Ja izvērtētā būvniecības vieta tiem atbildīs, tad pašvaldība pieprasīs atzinumus ne tikai no Latvijas Jūras administrācijas, bet arī no Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes. Pēc saņemto atzinumu izvērtēšanas, pašvaldībai būs jāpieņem lēmums par konkrēto attīstības ieceri.
VARAM arī uzsver, ka ne visos gadījumos atļaujai jānosaka maksimāli garākais termiņš. Katrā konkrētajā gadījumā pašvaldība izvērtē dabas apstākļus, attīstības ieceres ietekmi uz apkārtējo teritoriju, piekļuves iespējas pludmalei, iecerētās būves funkcionālo sasaisti ar piekrastē esošajiem vai plānotajiem objektiem un citus faktorus saistībā ar pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
