Ministrs: Labsvīra atkāpšanās izbeigs domstarpības RAKUS
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) padomes vadītāja Edgara Labsvīra atkāpšanās izbeigs domstarpības slimnīcā, ir pārliecināts veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Vaicāts, vai slimnīcas pārvaldībā ir krīze, ministrs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda pārliecību, ka krīzes vairs nav. Ministrs teica, ka pirms divām nedēļām Veselības ministrija (VM) kā starpnieks iejaucās, lai risinātu domstarpības starp padomi un valdi. Viņaprāt, Labsvīra atkāpšanās ir apsveicama no tāda viedokļa, lai risinātu saspringto situāciju, tajā skaitā darbinieku vidū, kas nebija apmierināti ar padomes pēdējā laika darbībām. Ja ir kāda krīze, tad, viņaprāt, šis varētu būt tas punkts, kas atrisina nepatīkamo atmosfēru starp valdi un padomi, kā arī liek darbiniekiem justies sadzirdētiem.
Vaicāts, vai, raugoties no šīs perspektīvas, nevar teikt, ka RAKUS valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča atkāpšanās ir zaudējums slimnīcai, ministrs teica, ka gan viņš, gan Labsvīrs ir profesionāļi, bet komunikācijai bija jābūt labākai.
"Abas puses ir profesionāli cilvēki. Jāatrod veids, kā komunicēt," norādīja ministrs, piebilstot, ka domstarpības valdījušas jau vairākus mēnešus un viņš kā starpnieks kopš marta un aprīļa mēģināja tās risināt.
Ministrs uzsvēra, ka darbam padomē uz laiku tiks norīkots Veselības ministrijas pārstāvis, kas sekos līdzi arī projektu realizēšanai un finansiālajiem jautājumiem. Savukārt uz valdes locekļa amatu tiks sludināts konkurss un uz gada beigām jaunajam vadītājam vajadzētu būt atrastam.
Kā vēstīts, maija beigās par atkāpšanos no amata paziņoja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023. gada 27. aprīļa. Viņš šādu lēmumu esot pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Labsvīrs tobrīd apgalvoja, ka šī bijusi abpusējā vienošanās.
RAKUS Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists un profesors Aivars Lejnieks aģentūrai LETA tobrīd pauda, ka pēdējā laikā spiediens uz slimnīcas valdi un valdes priekšsēdētāju ir bijis liels un nesaprotams. Lejnieks arī norādīja, ka nevēlas "virpināt sazvērestības teorijas", tomēr viņu dara aizdomīgu "labprātīgā vienošanās" par Staņēviča darba pārtraukšanu slimnīcā.
Vienlaikus RAKUS darbinieki vēstulē amatpersonām prasīja skaidrot Staņēviča atkāpšanos. Vēstulē, ko parakstījuši vairāk nekā 200 darbinieku, teikts, ka Staņēviča atkāpšanās darbiniekos izraisījusi "sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses". Tāpēc personāls pieprasa VM sniegt skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija.
Pēcāk Abu Meri apmeklēja slimnīcu un tikās ar darbiniekiem, lai skaidrotu esošo situāciju.
Savukārt 9. jūnijā, pāris nedēļas pēc Staņēviča atkāpšanās, par amata atstāšanu paziņoja arī slimnīcas padomes vadītājs Labsvīrs. Viņš uzskata, ka viņa lēmums var uzlabot valdes un padomes sadarbību, mazināt slimnīcas kolektīva neapmierinātību ar radušos situāciju, kā arī veicināt pakāpenisku Latvijas Onkoloģijas centra renovācijas sākšanu iespējami drīzākā laikā.
RAKUS padomē darbu šobrīd turpina divi līdzšinējie padomes locekļi - Valts Ābols un Jolanta Roze. Savukārt slimnīcas valdē darbu turpina trīs valdes locekļi - Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.
