Ekonomiste: Rīgai ir jādod sava artava Pašvaldību izlīdzināšanas fondā
Rīgai noteikti ir jādod sava artava Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, taču kritēriji, pēc kādiem notiek naudas pārdale starp pašvaldībām, gan būtu pārskatāmi, intervijā LETA sacīja ekonomiste un Latvijas Universitātes lektore Līga Leitāne, komentējot priekšvēlēšanu debatēs Rīgas politiķu paustos iebildumus pret iemaksām fondā.
Viņa norādīja, ka pašvaldībām savstarpēji ir jādalās un šādi izlīdzināšanas fondi darbojas arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Šveicē, atšķiras tikai metodoloģija un kritēriji naudas pārdalei.
"Ja raugāmies uz Latvijas situāciju un domājam tikai no Rīgas viedokļa, nedomājot par valsti kopumā, tad katrs aizstāv sev tuvāko. Taču mēs nevaram domāt tik šauri, tikai par savām personiskajām interesēm, tikai par Rīgu. Mums tomēr jādomā par valsti kā vienotu veselumu. Līdz ar to pašvaldību finansiālā izlīdzināšana noteikti ir jāsaglabā. Cita lieta, ka var diskutēt, pēc kādiem principiem tā notiek, vai ir iestrādāti stimulējošie mehānismi," sacīja LU pasniedzēja.
Viņa arī norādīja, ka valsts budžetā naudas, kuru novirzīt šim mērķim, nav.
Leitāne atgādināja, ka vēsturiski iedzīvotāju koncentrācija ir veidojusies tieši Rīgā, lai gan ideālā gadījumā ekonomiskajai aktivitātei vajadzētu būt izlīdzinātai pa visu valsti. Tagad Rīga jebkurā gadījumā ir ieguvēja, kaut vai darbaspēka piesaistes ziņā, un tas notiek arī uz citu pašvaldību rēķina. Līdz ar to taisnīgi ir to kompensēt. Tāpat Rīgā ir visas valsts pārvaldes institūcijas, lielās slimnīcas, nacionālās kultūras iestādes un daudziem valsts iedzīvotājiem neizbēgami ir jādodas uz Rīgu, piemēram, nopietnāku veselības problēmu gadījumā.
Vienlaikus viņa atzina, ka Rīgai ir arī virkne funkciju, kuru nav citām pašvaldībām, tādēļ var runāt par to, ka Rīgai varētu atstāt vairāk līdzekļu.
Ekonomiste pauda, ka finanšu pārdales metodoloģija starp pašvaldībām būtu pārskatāma, turklāt tas būtu jādara ne tikai kontekstā ar Rīgas iemaksām izlīdzināšanas fondā. Tam būtu jānotiek arī tādēļ, ka pašlaik daudz lielāki riski ir jāuzņemas pierobežas pašvaldībām.
"Līdz ar to pārdale būtu objektīvāka, ņemot vērā vairākus faktorus, kas raksturīgi katrai konkrētajai pašvaldībai. Piemēram, galvaspilsētas funkcijas Rīgai un drošības riski pierobežas pašvaldībām, kurām jāuzņemas tādas funkcijas, kādu nav Pierīgas pašvaldībām. Taču es noteikti neatbalstītu to, ka Rīga vispār neko nemaksātu. Cita lieta, ka galvaspilsētai būtu jāpārskata savi administratīvie tēriņi. Rīdzinieki saka, ka naudas nav. Nē, nauda ir, jautājums, cik racionāli tā tiek iztērēta," sacīja Leitāne.
