"Tā ir mūsu sarkanā līnija." Krauze ir kategoriski pret valsts kapitālsabiedrību daļēju privatizāciju
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir kategoriski pret valsts kapitālsabiedrību, tostarp AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", privatizāciju un bloķēs visus šādus valdībā iesniegtos priekšlikumus, aģentūrai LETA pavēstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
"Tas vienkārši ir izslēgts. Tā ir mūsu sarkanā līnija no ZZS puses. To ZZS politiski neatbalsta," pauda Krauze.
Jau ziņots, ka valsts aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai valdība 13. maijā nolēma veidot Aizsardzības un drošības fondu.
No lēmuma izriet, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, NATO spēju mērķu sasniegšanai, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai Ministru kabinets ar 2026. gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5% apmērā no IKP.
Valdība kā iespējamos papildus nepieciešamo izdevumu finansēšanas avotus noteica vispārējās valdības budžeta deficīta palielinājumu, kas 2025.- 2028. gada periodā tiek veikts saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulas noteikumiem. No 2029. gada deficīta palielinājums tiek veikts par 0,5% no IKP, samazinot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto minimāli plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci.
Kā vienu no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem plānots paredzēt valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu (ne mazāk kā 10%) pārdošanu publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā arī no tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums. FM plāno līdz jūnija beigām iesniegt valdībā priekšlikumus turpmākajai rīcībai šī uzdevuma īstenošanai, tostarp grozījumus normatīvos par privatizācijas aizlieguma atcelšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš norādīja, ka valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu izlikšana publiskajā piedāvājumā ļautu veidot izmaksas aizsardzības fondam un samazināt spiedienu uz budžeta izdevumiem.
