SPRK iepriecina: elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs, visticamāk, kļūs zemākas

Igauniju un Somiju savienojošā elektrības starpsavienojuma "Estlink 2" darbības atjaunošana varētu galvenokārt sekmēt elektroenerģijas cenas samazinājumu Baltijas valstīs augstāka pieprasījuma stundās, aģentūrai LETA norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Viņš gan piebilda, ka tas ir ar nosacījumu, ja Somijā nebūs elektroenerģijas ražošanas deficīta, kas var ierobežot cenu samazināšanos.

Negribs pauda, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, prognozējams, ka, salīdzinot ar situāciju pēdējo sešu mēnešu laikā, cenas saruks galvenokārt augstāka pieprasījuma stundās no rīta un vakarā, tā samazinot arī diennakts vidējo elektroenerģijas cenu. Diennakts ekonomiski aktīvākajā laikā, kas ir starp astoņiem rītā un sešiem vakarā, cenas, visticamāk, saglabāsies esošajā līmenī, jo šajā laikā cenas ar retiem izņēmumiem jau ir izteikti zemas vai zemas visās "Nord Pool" elektroenerģijas biržas cenu zonās gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs.

SPRK enerģētikas departamenta direktors skaidroja, ka starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm ir būtiska loma Baltijas valstu energoapgādē gan apgādes drošuma, gan cenu veidošanas ziņā. Tomēr ietekme ir jūtama ne vienmēr.

Tostarp viņš minēja, ka pērn gan līdz 25. decembrim, kad tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais "EstLink 2" kabelis, gan arī pēc bojājuma elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs vērtējamas kā stabili vidēji augstas ar svārstībām nedēļā un sevišķi pamanāmām svārstībām diennakts laikā. Šāda cenas svārstību tendence turpinājās arī 2025. gadā, visizteiktāk kopš aprīļa, kad arvien lielāku pienesumu elektroenerģijas ražošanā Baltijas valstīs deva industriāla mēroga saules elektrostacijas (SES). SES devums energosistēmai ir īpaši izteikts ik dienu no aptuveni desmitiem rītā līdz aptuveni sešiem vakarā.

"EstLink 2" kabeļa bojājums 2024. gada nogalē neizraisīja tirgus tiešu reakciju. Ap 25. decembri un turpmākajās dienās cenas saglabājās salīdzinoši stabilas, lai arī būtiski samazinājās elektroenerģijas importa iespējas no Somijas, jo no "EstLink 1" un "EstLink 2" starpsavienojumu kopējās uzstādītās jaudas, kas ir kopumā 1016 megavati (MW), sešus mēnešus bija pieejami tikai 358 MW, ko nodrošina "EstLink 1" kabelis, un šī situācija būtiski ietekmēja Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu.

Negribs skaidroja, ka "EstLink 2" bojājums veicināja cenu starpības pieaugumu starp "Nord Pool" Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas cenu zonām. Īpaši izteiktas cenas atšķirības bija redzamas 2025. gada februārī, kad Baltijas valstīs, kur bija ierobežotas elektroenerģijas ražošanas jaudas, cenas bija ļoti augstas, kamēr Somijā tās saglabājās salīdzinoši zemas.

Negribs uzsvēra, ka starpsavienojumu pilnas jaudas pieejamība elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs var gan pazemināt, gan paaugstināt. Ja Somijā elektroenerģijas tirgus cenas ir zemas, tad arī Baltijas valstīs tās būtiski samazinās, it īpaši tā augstāka pieprasījuma stundās. Taču, ja Somijā cenas ir augstas, tad tas paaugstina elektroenerģijas cenas arī Baltijas valstīs. Tā kā elektroenerģijas plūsma var notikt abos virzienos, starpsavienojumi nodrošina cenu izlīdzināšanos abos virzienos.

Jau ziņots, ka "Estlink 2" remonta darbi Baltijas jūrā norit ātrāk, nekā plānots, un, pēc Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" maija beigās vēstītā, savienojuma atgriešanās tirgū ir pārcelta no iepriekš plānotā jūlija vidus uz 25. jūniju.

"Elering" "Estlink" struktūrvienības vadītājs Reigo Haugs informēja, ka pērn decembrī kuģa enkura sabojātais elektrokabeļa posms ir veiksmīgi izcelts un apmēram kilometru garš kabeļa rezerves posms ir jāsavieno ar nesabojātajiem posmiem. "Gan sagatavošanās, gan remonta darbu progress ir bijis labs, un nav nekādu kavēšanos," viņš klāstīja.

Elektrības starpsavienojuma darbība tiks atjaunota 25. jūnijā pēc remonta darbu pabeigšanas un veiksmīgas testēšanas.

"Estlink 2" un četri telekomunikāciju kabeļi tika pārrauti 2024. gada 25. decembrī Somijas ekonomiskajā zonā.

Aizdomās par kabeļu bojāšanu Somijas iestādes decembra beigās aizturēja kuģi "Eagle S", kurš kuģo ar Kuka salu karogu, un nogādāja to enkurvietā pie Porvo. Marta sākumā kuģis tika atbrīvots.

2014. gadā atklātā "Estlink 2" kopējais garums ir 170 kilometri, no kuriem 145 km ir zemūdens kabeļi. "Estlink 1" darbību sāka 2006. gadā, bet 2035. gadā Igaunija un Somija plāno pabeigt kabeli "Estlink 3".

Pēdējā laikā Baltijas jūrā vairākkārt konstatēta zemūdens infrastruktūras bojāšana.