Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektrolīnijas balsta Tukuma novadā, arī šogad ir novērojama šai putnu sugai raksturīgā mazuļu skaita regulēšana, atbrīvojoties no vājākajiem. Putnu pāra Mammas un Tio ligzdā maijā izšķīlās pieci cāļi, taču divi mazākie no tās aizvadītajās dienās izmesti.
Ņemot vērā citos gados tiešraidē pieredzēto, šāda notikumu attīstība bija gaidāma. Divi cāļi, kas šķīlās visvēlāk, bija vārgāki, manāmi atšķīrās no pārējiem auguma ziņā.
"Balto stārķu ligzdās mazuļu bojāeja ir dabiska un bieža parādība - putni izdēj lielāku olu skaitu, mazuļi izšķiļas dažādos laikos un attiecīgi ir dažāda izmēra, bet mazākie ļoti bieži neizdzīvo. No cilvēka viedokļa tas var izklausīties skarbi, bet tas ir veids, kā stārķi nodrošina sugas turpināšanos - izaug spēcīgākie mazuļi un lielākais mazuļu skaits atkarībā no sezonā pieejamās barības. Cilvēka iejaukšanās šajā procesā - piemēram, izmesto stārķēnu ievietošana ligzdā, nebūtu vēlama un būtu pretrunā ar dabas norisēm," norises ligzdā komentē Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze.
Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kilogrami). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.
Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties - ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.