Krievija finansē Telegram kanālu tīklu Baltijas valstīs; piesaista arī vietējos politiķus
Pagājušajā nedēļā stāstījām, kā Kremļa paspārnē esošais “Pravfond" turpina finansēt krievu pasaules aktīvistu advokātus Latvijā. Sankcionētais fonds izsniedz grantus arī informatīvā kara projektiem.
Žurnālistu rokās nonākušie dokumenti liecina, ka ar fonda atbalstu no Latvijas izcelsmes propagandists Aleksejs Stefanovs tagad saņēmis naudu Baltijas valstu iedzīvotājiem paredzētu Telegram kanālu veidošanai, lai izplatītu un vāktu informāciju.
Projekta dokumenti ir starp teju 50 tūkstošiem “Pravfond” epastu un dokumentu, kas nonākuši starptautiskas žurnālistu komandas rokās. “Nekā personīga” tos analizēja kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica".
Krievijas valsts budžeta finansētais Fonds ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond lielākoties izsniedz grantus 5 līdz 25 tūkstošu eiro izmērā. Bet šogad viens projekts uz pārējā fona atšķiras. Kanālu vadīšanai un uzturēšanai "Telegram" aplikācijā 2025. gadā piešķirti 11 566 600 rubļi (pēc šodienas valūtas kursa - ap 127 tūkstošiem eiro). Projekta nosaukums - "Baltijas tautiešu tiesības uz objektīvu informāciju".
Nepilnu pusi summas Pravfond projektam jau piešķīris pagājušā gada beigās. Tagad, kad solītie propagandas kanāli sākuši darboties, aprīlī izsniedza pārējo. Projekts ir vairāki kanāli aplikācijā "Telegram". Tie ir vērsti uz Baltijas valstu iedzīvotājiem. Pieteikumā autori neslēpj, ka kanāli ir prokrieviski un tie nepieciešami tādēļ, ka Krievijas mediji Baltijā ir bloķēti.
No projekta pieteikuma:
Pašlaik reģionā ir prokremliski blogeri, taču tie ir sadrumstaloti un bieži publicē informāciju, kas ne pilnībā atbilst Krievijas dienaskārtībai. Mūsu tīkls jau ir sācis tos apvienot vienotā virtuālā tīklā.
Projekta deklarētais mērķis ir aizsargāt tautiešu, tostarp politiski apsūdzēto, tiesības, "nodrošināt tiesības uz vēsturiskās atmiņas saglabāšanu", kā arī "nodrošināt tautiešu tiesiskās dzīves monitoringu un analīzi ārzemēs ar secinājumiem un analītiskām atskaitēm". Tas nozīmē, ka kanāli nodarbojas arī ar informācijas vākšanu. Tas notiek caur "Telegram" botiem, kur lasītājs var pa tiešo nosūtīt ziņu kanālam.
Pieteikumu fonda grantam iesniegusi Krievijas pilsone Anna Valerijevna Stefanova. Viņa ir savulaik Latvijā dzīvojušā Krievijas propagandas medija Sputnik žurnālista Alekseja Stefanova sieva. Pats Stefanovs dokumentā nosaukts par Telegram kanālu tīkla galveno redaktoru.
ALEKSEJS STEFANOVS
“Sputnik” žurnālists
NP: Es vēlētos uzdot jautājumus par Telegram kanāliem “Baltijas ēnas”, “Baltija bez cenzūras” un “Baltijas tilts”. Es tā saprotu, ka jūs tos vadāt.
Man nav ne mazākās izpratnes, par ko ir runa. Vispār nesaprotu. Es saprotu, ka jūs vēlaties mani ar šo visu sasmērēt, bet es nesaprotu, par ko jūs runājat. Atvainojiet, es tagad nevaru runāt.
Stefanovs ir Krievijas valsts holdinga "Rosija Segodna" medija "Sputnik" darbinieks. Viņa personīgajam Telegram kanālam ir vairāk nekā 10 tūkstoši sekotāju. Stefanovs veido arī citus propagandas profilus, piemēram, "Šprotes trimdā" Youtube platformā. Tiesa gan, tagad šis kanāls ir dzēsts.
Stefanova kolēģis, bijušais "Sputnik" Lietuvas redakcijas galvenais redaktors Marats Kasems par sadarbību ar sankcionēto mediju Latvijā tika aizturēts, bet pretstatā citiem propagandistiem izdarīto nožēloja, samaksāja sodu un lieta pret viņu tika izbeigta. Par sadarbību ar Latvijas iestādēm viņš saņem draudus no Krievijas politiķiem, kas viņu tagad uzskata par nodevēju. Stefanovu viņš pazinis labi, jo Baltijas redakcijas strādāja no vienota biroja Maskavā.
60.karte
Clip0009
MARATS KASEMS
Bijušais “Sputnik Lietuva” galvenais redaktors
Viņš tā kā pildīja redakcijas uzdevumus, piemēram, no Sputņik Tadžkistānas, Sputņik Latvijas, Sputnik Lietuvas, viņš tā bija tāds kā universāls ideoloģiskais karavīrs.
Viņš tagad aktīvi sevi publiski pozicionē, viņš visur uzstājas. To arī var viegli izskaidrot, jo tā ir tāda kā imunitāte. Ja nākotnē būs kaut kādas vēl problēmas ar kaut ko, piemēram, ar to pašu naudu, tad nu Sputnik neuzdrošināsies atlaist no darba tik slavenu propagandistu.
Sputnik Latvijas redakcija plānoja atvērt biroju arī uz vietas Rīgā. Jau bija atrastas telpas Rīgā, taču to īpašnieks pēdējā brīdī atteicies iznomāt biroju. Redakcija turpināja strādāt, bet no Maskavas. Taču Aleksejs Stefanovs bieži devās komandējumos uz Latviju un pārējām Baltijas valstīm.
Kasems atceras, ka "Sputnik" Igaunijas redaktore regulāri tikusies ar "Pravfond" vadītāju Aleksandru Udaļcovu, lai kārtotu grantus no fonda.
MARATS KASEMS
Bijušais “Sputnik Lietuva” galvenais redaktors
Krievija taupa līdzekļus savai tautai, bet viņi netaupa līdzekļus un tērē milzīgu naudu tieši propagandai un destabilizācijai Eiropā. Tāpēc viņiem ir, nu, tāds diezgan liels budžets joprojām, pat ceturtajā kara gadā.
Pēdējo pusgadu, kad es tur strādāju, bija divi galvenie mērķi, lai sasniegtu auditoriju, lai tā dezinformācija sasniegtu cilvēku galvas. Viens bija Telegrams, simtprocentīgi, un otrs bija TikToks.
Pravfond finansētajā Stefanova tīklā ir pieci "Telegram" kanāli. "Baltijas ēnas", saskaņā ar "Pravfond" iesniegto aprakstu, stāsta par rusofobiju Baltijas valstīs. Savukārt kanālam iesūtītos ziņojumus izskatīšot jurists un tos pārsūtīs atbilstošajām Krievijas iestādēm. "Baltija bez cenzūras" pārpublicēs ziņas no Krievijas ziņu kanāliem, bet "Baltijas tilts" uzsvaru liek uz padomju laika glorificēšanu. Kanāls "Baltija bez cenzūras" Telegramā aizvien nav atrodams, bet pārējiem izdevies piesaistīt pāris tūkstošus sekotāju.
Sekotāju skaits:
Тени Прибалтики 1300
Балтийский мост 2219
Tīklā ir arī trīs kanāli, kas publicē informāciju latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Latviski veidotajam dots nosaukums "Laimes lācis". Tajā tiekot publicētas vietējās ziņas un latviešu ekspertu komentāri, bet ar prokrievisku pasniegšanas veidu.
Realitātē kanālā ziņas ir kopētas no Latvijas medijiem vai sociālajiem tīkliem, vai tiek tulkotas no citiem saistītajiem kanāliem. Ari "Laimes lāča" panākumi ir pieticīgi - tam seko 166 cilvēki. Pieteikumā Stefanova gan raksta, ka tie ir labi panākumi, jo Telegram latviski runājošie lieto maz. Viņa atzīmē, ka Latvijā lietotāju un kanālu ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Stefanovas pieteikumā uzskaitīti eksperti, kas regulāri publicēšot ekskluzīvus materiālus. Tie lielākoties ir Krievijā dzīvojoši dažādu institūciju pārstāvji, arī uz Krieviju aizbēgušais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, kā arī uz Baltkrieviju aizbraukušais Latvijā bloķētā portāla "IMHOclub" redaktors Jurijs Aleksejevs. Pieminēts arī Jurijs Zaicevs - bijušais Daugavpils domes deputāts no partijas "Latvijas Krievu savienība", kurš šogad pašvaldību vēlēšanās atkal kandidē kopīgajā "Suverēnās varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" sarakstā.
Pagājušā gada Ziemassvētkos kanālā "Baltijas tilts" publicēta ziņa par Zaiceva organizētu protesta akciju pie ASV vēstniecības īrijā, kur vāca parakstus petīcijai pret it kā Ukrainā notikušajām represijām pret pareizticīgo baznīcu. Kanālā publicēts video, kura ievadā Zaicevs īpaši uzsver, ka tas ierakstīts "speciāli Telegram kanālam Baltijas tilts".
No kanālā “Baltijas tilts” publicētā video:
Jurijs Zaicevs, bijušais Daugavpils pilsētas domes deputāts, Latvijas pareizticīgais, speciāli Telegram kanālam “Baltijas tilts”.
JURIJS ZAICEVS
Daugavpils domes deputāta amata kandidāts
Es nesūtīju nekādus video “Baltijas tiltam”, cik es atceros.
NP: Tur ir viens video, kur jūs sākumā sakāt: “Speciāli “Baltijas tiltam””.
Varbūt kaut kas tāds bija.
NP: Kam to sūtījāt? Es neatceros vairs, kas ar mani runāja.
NP: Aleksejs Stefanovs tas varēja būt?
Nē, nevar būt.
NP: Ar Stefanovu jūs nekontaktējat?
Nē.
NP: Varbūt Anna Stefanova?
Nē, ar tāda uzvārda cilvēkiem es nesazinos, kopš pieņemti noteikti likumi.
Marats Kasems atminas, ka Stefanovu pirms aptuveni trim gadiem aizturējuši Lietuvas robežsargi. Tas noticis, kad “Sputnik” darbinieks filmējis bēgļu krīzi Baltkrievijas pierobežā. Stefanovs uzrādījis Latvijas medija “Vesti” preses apliecību un tādēļ viņš palaists brīvībā.
