Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2023.gadu, politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas dažādu ministru pozīcijās ir audzis par 91 700 eiro eiro, liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija.
Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, kas balstīti uz Valsts kancelejas sniegto informāciju, 2023.gadā ministriem kopumā atalgojumā tika izmaksāti 1 628 804 eiro, bet 2024.gadā - 1 720 504 eiro, kopējai izmaksātajai summai gada laikā pieaugot par 5,6%.
Lielākais atalgojums Ministru kabinetā (MK) pērn tika saņemts Ministru prezidenta, kultūras ministra un iekšlietu ministra amatā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu MK locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā.
2023.gadā bāzes alga bija 1137 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 6,2, attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 7, attiecīgi premjerministra nominālā mēnešalga 2023.gadā bija 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt 2024.gadā bāzes alga bija pieaugusi līdz 1206 eiro, un ar koeficientu 6,2 ministru nominālā mēnešalga pērn bija 7475 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam piemēroja koeficientu 7, tādējādi premjerministra mēnešalga bija 8440 eiro. Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas un citi faktori.
Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7670 eiro, bet nākamgad paredzēts, ka tā būs 8089 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Proporcionāli lielāko atalgojuma kāpumu pērn piedzīvoja ārlietu ministra postenis. 2023.gadā šo amatu ieņēma pašreizējais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Krišjānis Kariņš. Viņi deklarācijās norādījuši, ka atalgojumos saņēmuši attiecīgi 59 086 eiro un 30 003 eiro jeb kopā 89 089 eiro.
Kariņš ārlietu ministra amatā bija līdz 2024.gada 10.aprīlim, vēlāk viņu šajā pozīcijā nomainīja Baiba Braže (JV). Kā liecina Valsts kancelejas sniegtā informācija, abas amatpersonas ārlietu ministra amatā pērn kopā nopelnīja 107 223 eiro, kas ir par 20,3% vairāk nekā 2023.gadā. Tomēr 2023.gadā pāris mēnešus valdība strādāja bez ārlietu ministra - Rinkēvičs bija ievēlēts par Valsts prezidentu, bet viņa sekotājs ilgāku laiku netika virzīts, ārlietu ministra pienākumus pildot tā brīža premjeram Kariņam, kurš vēlāk, krītot viņa vadītajai valdībai, 2023.gada septembra vidū kļuva par ārlietu ministru Evikas Siliņas (JV) valdībā.
Par vairāk nekā 10 000 eiro pagājušajā gadā auga kultūras ministra pozīcijas atalgojums. 2023.gadā šo amatu ieņēma Nauris Puntulis (NA) un Agnese Logina (P). Viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 79 514 eiro un 29 656 eiro, kas summā ir 109 172 eiro. Savukārt 2024.gada vidū Loginu šajā amatā nomainīja Agnese Lāce (P). Abas Agneses pērn šajā amatā nopelnīja attiecīgi 62 390 eiro un 58 100 eiro, kas kopā bija 120 490 eiro jeb par 10,4% vairāk nekā kultūras ministra atalgojums 2023.gadā.
Premjera atalgojums pagājušajā gadā palielinājās par 6,8%. Šajā amatā Kariņš un Siliņa 2023.gadā kopā nopelnīja 118 870 eiro. Savukārt pērn Siliņa premjeres amatā nostrādāja visu gadu, par to saņemot kopā 126 943 eiro.
Iepriekš Valsts kancelejā aģentūrai LETA skaidroja, ka atšķirības atalgojumos skaidrojamas ar to, ka ministri viens otru aizvieto komandējumu vai slimošanas laikā, par ko attiecīgi saņem piemaksas.
Kopš 2022.gada 1.jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā jeb tika ieviesta "atlīdzības reforma", valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem pakāpeniski tiek palielināta atlīdzība, lai, pēc izmaiņu autoru vārdiem, tā tuvinātos 80% no samaksas par līdzvērtīgu darbu privātajā sektorā. Pēdējo gadu dati liecina, ka atlīdzības valsts sektorā aug būtiski straujāk nekā privātajā. Piemēram, privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.
Valsts kancelejas mājaslapā klāstīts - tā kā valsts pārvaldes iestādēm ir dažādas specializācijas, atšķirīgs administrējamais finansējums, darbinieku skaits un funkcijas, objektīva salīdzinājuma iegūšanai ar privāto sektoru tiek analizēti arī dažādi uzņēmumi - gan nelieli uzņēmumi, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem, gan lieli uzņēmumi ar vairāk nekā 500 nodarbināto. Līdzīgi arī apgrozījums šiem uzņēmumiem svārstās no mazāk par pieciem miljoniem eiro gadā līdz vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā.