Latvijas iedzīvotāji turpina ceļot uz Krieviju, nonākot nemitīgās problēmās

Rīga, 29.maijs, LETA. Latvijas iedzīvotāji joprojām turpina ceļot uz Krieviju, nonākot nemitīgās problēmās, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa atgādināja, ka Ārlietu ministrija aicina neceļot nedz uz Krieviju, nedz uz Baltkrieviju.

Raidījumā ārlietu ministre pieskārās arī jautājumam par Latvijas vēstniecības Krievijā un Krievijas vēstniecības Latvijā darbu. Viņa uzsvēra, ka Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām nosaka, ko diplomāti drīkst un ko nedrīkst darīt. Pēc ministres paustā, viena no Latvijas vēstniecības Krievijā funkcijām ir likumīgā veidā vākt informāciju.

"Protams, ir svarīgi izprast draugus, bet vēl svarīgāk ir mēģināt saprast, kas notiek nedraugu galvās. [..] Atskatoties uz pagājušā gadsimta 30.gadiem un lasot mūsu tā laika sūtņu ziņojumus gan no Maskavas, gan no citām pilsētām, bija pietiekami lieli brīdinājumi par to, kas notika PSRS, kas, iespējams, netika ņemts vērā praktiskā rīcībā," teica Braže.

Ārlietu ministre akcentēja, ka otra lielā Latvijas vēstniecības funkcija ir nodrošināt konsulāros pakalpojumus, jo Krievijā dzīvo Latvijas pilsoņi, kuriem vajadzīga, piemēram, dokumentu maiņa, vai jāpalīdz ar kādām krīzes lietām.

Braže retoriski jautāja žurnālistiem, kas piedalījās raidījumā, vai Latvijai vajadzētu slēgt robežas un dzīvot tā, kā savulaik PSRS, kas neļāva nevienam nekur braukt. Viņasprāt, ja ir griba tā rīkoties, jābūt ļoti precīziem lēmumiem, kādā veidā tas tiks īstenots, un tā ir viena no iespējām. Otra iespēja ir samazināt braucienus uz Krieviju. Ārlietu ministre piebilda, ka ir vēl citas papildu lietas, ko viņa atbalstītu, taču tas ir politiskās izšķiršanās jautājums.

Viņa pieļāva, ka Krievija Latvijā dara to pašu - vāc informāciju. Braže akcentēja, ka arī Latvijā dzīvo Krievijas pilsoņi, turklāt Krievijas armijas izvešanas rezultātā Latvijā palika tie, kas šeit bija pensionējušies.

Ārlietu ministre arī uzsvēra, ka abu valstu vēstniecībās ir samazināts darbinieku skaits, un vēstnieku līmenī starp Krieviju un Latviju attiecību nav. Viņa gan piebilda, ka citas Eiropas valstis vēstnieku līmenī ir pārstāvētas Maskavā, un to ir svarīgi apzināties.