Taupības nolūkos plāno atteikties no padomēm vairākās valsts kapitālsabiedrībās

© MN

Iespēja valsts kapitālsabiedrībām neveidot padomi ļautu ietaupīt līdzekļus, kas tiek izlietoti padomes locekļu atlīdzībai, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekta grozījumus komentē Veselības ministrija (VM).

Tādējādi ietaupītos resursus varēs novirzīt kapitālsabiedrību pamatdarbībai un attīstībai, uzsver ministrijā.

Kā informē VM, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, nosakot, ka turpmāk nekomerciālām publiskas personas kapitālsabiedrībām, kuru darbība pārsvarā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī publiski privātām kapitālsabiedrībām, būs iespēja neveidot padomi, ja saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja.

Minētajā grupā ietilpst arī VM pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības.

Kā skaidro ministrijā, VM šādas pārmaiņas likumā rosināja jau 2024.gadā, lai nodrošinātu iespēju neveidot padomi gadījumos, kad tās izveide nav lietderīga vai efektīva.

Iniciatīva sākotnēji tika daļēji atbalstīta, iekļaujot attiecīgu regulējumu likuma pārejas noteikumos kā pagaidu normu līdz 2026.gada 31.janvārim. Ņemot vērā, ka pārejas noteikumiem ir ierobežots piemērošanas termiņš, VM, atsaucoties Saeimas komisijas deputātu priekšlikumam, kopīgi ar Finanšu ministriju, Valsts kanceleju un Saeimas Juridisko biroju strādāja pie vienota pastāvīgā tiesiskā regulējuma.

VM grozījumus vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz efektīvāku publisko resursu pārvaldību. Ministrijā uzsver, ka izmaiņas dos kapitāla daļu turētājiem lielāku elastību, ļaujot pašiem izvērtēt, kurās kapitālsabiedrībās padome ir nepieciešama, lai stiprinātu pārvaldību, un kurās šāda institūcija nav būtiski nepieciešama. Tā vietā, lai padomes veidošana būtu obligāta, turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts, balstoties uz konkrētās kapitālsabiedrības vajadzībām un izvērtējumu.

Ministrija ir pārliecināta, ka šīs izmaiņas solis uz racionālu publiskā sektora pārvaldību, veicinot gan efektivitāti, gan atbildīgu kapitālsabiedrības budžeta līdzekļu izmantošanu.

Kā atgādina VM, atbilstoši kapitālsabiedrību iedalījumam grupās pēc finansējuma avota, VM kapitālsabiedrības ir klasificētas kā no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības.

Latvijā

Raidījums "Nekā personīga" turpina pētījumu par Krievijas Fonda ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond naudas darījumiem ar prokrieviskajiem aktīvistiem Latvijā. Šīs summas atrodamas tūkstošiem noplūdušu epastu un dokumentu mapēs. Tur atrodami arī līgumi un sarakstes, kas apliecina - aktīvā kampaņa par bērnu tiesību aizstāvību, ko stutēja Krievu valodas referenduma viens no līderiem kā arī tagad Rīgas domē ievēlētā Jūlija Stepaņenko, atbalstīta no Krievijas.

Svarīgākais