Ābols: Valstī nevarēs būt 17 dzemdību nodaļas, ja diennaktī piedzimst tikai 30 bērni

Valstī nevarēs būt 17 dzemdību nodaļas, ja diennaktī piedzimst tikai 30 bērni, šādu viedokli šodien diskusijā "Dzīvības cena: cik liela ir veselības finansējuma plaisa?" pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Ābols norādīja, ka, samazinoties jaundzimušo skaitam, nāksies pieņemt tādus lēmumus, kādi līdz šim nav bijuši. Samazinoties bērnu skaitam, katrs bērns un arī pieaugušais Latvijai kļūst aizvien svarīgāks.

Ābols skaidroja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās būtiski ietekmē cilvēkkapitāla pieejamību gan valstī, gan veselības sektorā. Nesen notikušajā konferencē Rīgā secināts, ka kādreiz runāts par cilvēku piesaisti no ārzemēm, tad tagad par svarīgāko atzīts tas, ka ir jārēķinās un nedrīkst pazaudēt tos cilvēkus, kas valstī ir. Iespējams daudziem cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk un no viņu veselības stāvokļa būs atkarīga valsts attīstība.

Tāpat Ābols vērsa uzmanību uz gatavību dažādām krīzēm, mazinot riskus. "No sistēmiskā viedokļa ir svarīgi saprast, ka krīzes būs - lielākas vai mazākas, agrāk vai vēlāk. Svarīgi ir tas, kādam daudzumam cilvēku krīzes apstākļos mediķi spēs palīdzēt," sacīja BKUS valdes priekšsēdētājs. Viņš atgādināja, ka Covid-19 pandēmijas laikā veselības sistēmas jauda, cik tā spēj sniegt palīdzību iedzīvotājiem, ietekmēja valstu lēmumus par to, cik stingri ierobežot ekonomiku. Svarīgi ir stiprināt veselības sistēmas noturību gan no infrastruktūras, gan cilvēkresursu aspekta.

Ābols uzsvēra, ka krīzes gadījumā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no slimākajiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu un Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsvēra, ka, nosakot veselības aprūpi par prioritāti valstī, tas ir pamats valsts drošībai, noturībspējai, ekonomikas izaugsmei un demogrāfijai. Marāne atzina, ka Latvijas pacienti ir vienā no pēdējām vietām pēc medikamentu pieejamības. No pēdējos četros gados reģistrētajiem 173 jaunajiem medikamentiem, Latvijā ir pieejams vien 31.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele sprieda, ka finansējums veselības aprūpes nozarei nav uzskatāms par izdevumiem, bet gan ieguldījumu iedzīvotāju veselībā un labklājībā. Diemžēl Latvijas pacientiem ir regulāri jāsaskaras ar ierobežotu pakalpojumu pieejamību, ko nosaka valstī ieviestās kvotas, turklāt pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā. Pacienti aizvien biežāk saskaras ar medikamentu nepieejamību, būtiskākās problēmas veselības aprūpē no pacientu skatupunkta iezīmēja Ziemele.

Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Rūdolfs Vilde norādīja uz problēmām veselības aprūpes sistēmas plānošanā, kā arī sarežģītu un dārgu ģimenes ārstu prakšu pārņemšanu. Viņš skaidroja, ka patlaban medicīnas iestādes piesaka Veselības ministrijai (VM) nepieciešamo speciālistu skaitu, taču valsts mērogā nav plašāka redzējuma un konkrētu kritēriju, cik un kādi speciālisti kādā reģionā būs vajadzīgi nākotnē.

VM valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode uzsvēra, ka veselības aprūpei ir jābūt cilvēkcentrētai, palīdzība pacientam ir jāsniedz savlaicīgi un tieši tādā, kā konkrētajam pacientam nepieciešama, kā arī palīdzība ir jāsaņem drošā vidē.

Balode solīja, ka Latvijas digitālais centrs gādās par to, lai pacients varētu reģistrēties rindā vienā vietā un saņemt pakalpojumu savlaicīgi, jo pašlaik 10-15% pacientu, kas pieteikušies pakalpojumam, mēdz neierasties uz to. Viņa atzina, ka VM ir jāstrādā pie tā, lai salāgotu informācijas tehnoloģiju risinājumus, mākslīgo intelektu un cilvēkresursus, lai pacienti varētu saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.