Iecelts "Eiropas dzelzceļa līniju" pagaidu valdes priekšsēdētājs

Dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālā projekta ieviesēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzelme, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Dzelme pienākumus sāk pildīt no otrdienas uz laiku līdz jauna valdes priekšsēdētāja ievēlēšanai publiska konkursa kārtībā.

Ministrijā norāda, ka Dzelmem ir ilggadīga pieredze "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp no pagājušā gada viņš ir EDzL Drošības un darbības nepārtrauktības departamenta vadītājs, bet no 2018.gada viņš ieņem Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" Drošības departamenta vadītāja amatu. Tāpat no 2023.gada Dzelme ir LMT padomes priekšsēdētāja vietnieks. Savukārt pirms tam viņš bija Latvijas Bankas Analītiskās daļas vadītājs.

Vienlaikus EDzL valdē darbu turpina pagaidu valdes loceklis Jānis Naglis.

LETA jau ziņoja, ka EDzL pagaidu valdes priekšsēdētāja amatu šogad 21.maijā atstāja Jānis Belkovskis.

SM ir izsludinājusi konkursus uz EDzL valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu. Kandidāti pieteikties konkursos var līdz šā gada 20.jūnijam.

EDzL valdē ir divi valdes locekļi, kurus ievēlē dalībnieku sapulce uz piecu gadu pilnvaru termiņu.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, kas atbild par vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.