NEPLP bloķē deviņus Krievijas propagandas portālus

© pexels.com

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi liegt pieeju vēl deviņām Krievijas propagandu izplatošām tīmekļa vietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā skaidrots, ka padome ir saņēmusi citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu "kanevskadm.ru", "контракт23.рф", "korvesti.ru", "vostokmedia.com", "spasskmr.ru", "dalnegorsk-mo.ru", "infpol.ru", "ks87.ru", "ulanmedia.ru" satura pārbaudi.

Konstatēts, ka tajās izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Tajās tiek izplatīts saturs, kas vērsts uz Krievijas kara Ukrainā un Krievijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošanu un atbalstīšanu.

Kā norāda padomē, astoņās no šīm tīmekļa vietnēm pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Krievijas veidotās vēstures izpratnes par Otro pasaules karu nostiprināšanai, koncentrējoties uz padomju armijas militāro sasniegumu izcelšanu un padomju armijas karavīru piemiņas glorificēšanu. Šajā kontekstā sevišķa uzmanība ir veltīta 80.gadadienas kopš Otrā pasaules kara atzīmēšanai šā gada 9.maijā. Savukārt tīmekļa vietnes "контракт23.рф" izvērtējums liecina, ka tā kalpo kā speciāla platforma karavīru rekrutēšanai Krievijas Krasnodaras novadā dalībai Krievijas sāktajā karadarbībā Ukrainā.

Līdzīgus lēmumus par piekļuves ierobežošanu Krievijas propagandu izplatošiem portāliem NEPLP pieņēmusi arī iepriekš.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais