Kaut arī NATO pārmetis Latvijai par krietni samazināto aizsardzības budžetu, tas netiks strauji palielināts, taču arī samazināts – ne, Neatkarīgajai vakar sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība).
No viņa teiktā izriet, ka velns nebūt nav tik melns, kā to mālē. Pretējās domās ir bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš un Igaunijas militārā resora vadība, kas samērā agresīvi vārdos vairākkārt uzbrukusi mūsu valsts militāristiem.
Trauksmes zvanus skandina arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Imants Lieģis. Starp citu, tās pašas A. Latkovska pārstāvētās politisko partiju apvienības biedrs. «Arī mēs varētu sataisīt dusmīgas sejas un kratīt ar pirkstu,» neuztraucas A. Latkovskis. «Bet labi apzināmies – ja gribam palielināt izdevumus aizsardzībai, tad būs jāgriež citām jomām. Piemēram, sociālajai. Neviens no deputātiem, tajā skaitā es, nebūs gatavs apgriezt,» godīgi saka A. Latkovskis. Šī situācija esot pārrunāta arī ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (Vienotība).
Briselē aprīļa beigās notikušajā NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē tika skatīts ziņojums par Latvijas militāro spēju attīstību 2010. gadā. Tad arī izskanēja neslēpti pārmetumi par Latvijas aizsardzības budžetu, kas ar laiku varētu apdraudēt dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā. Taisnības labad jāteic, ka šādus pārmetumus saņēma ne tikai Latvija vien. J. Dalbiņš gan piebilst, ka «mēs vēl pildām šīs saistības», uzsverot vārdu «vēl». Latvijai ir bijusi iespēja sagatavot kadrus, kuri spēj piedalīties starptautiskajās misijās, taču resurss dilst. Naudas trūkums liedz nodrošināt normālu apmācību ciklu un pat nopirkt munīciju, brīdina bijusī militārpersona. «Pieredzējušas militārpersonas atstāj dienestu, neredzot sev perspektīvu. No ielas nevar aizbraukt misijā. Nākotnē misijās neizbrauks,» viņš prognozē. A. Latkovskis gan uzsver, ka starptautiskajām misijām līdzekļus nesamazinās un valstij visas šīs saistības būs spēkā. Lai cik bargas būtu bijušas citas NATO dalībvalstis, to neapmierinātība ar Latvijas vārgo finansiālo situāciju nenozīmē, ka NATO pārtrauks, piemēram, gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm.
«Kā skolā, kad tavs priekšmets ir pats svarīgākais,» NATO aizrādījumus komentē A. Latkovskis. «Skaidrs, ka NATO vadībai ir jārūpējas, jo mēs esam kolektīvajā drošības sistēmā. Ja mēs tērējam mazāk, cieš kopējā drošība.» Taču Saeimas deputāts sola, ka nākamajā gadā militāro budžetu nesamazinās. Šobrīd Latvija aizsardzībai atvēlējusi 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet NATO prasība ir 2% no IKP. Igaunija to spēj nodrošināt jau šogad, savukārt Latvijas Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas Konverģences programmu 2011.–2014. gadam. Tajā norādīts, ka 2014. gadā aizsardzības jomai atvēlētu tikai 0,7% no IKP. Par to ir uztraucies I. Lieģis, bet A. Latkovskis nesatricināmi atbild, ka aizsardzībai finansējumu var palielināt tikai uz tautsaimniecības izaugsmes rēķina. Pat ja skaitlis izskatoties mazs, būtiskākais ir naudas reālā izmantošana, viņš uzsver.