Izdienas pensijas varētu skart nepatīkamas pārmaiņas

Lai arī nepieciešamība pēc izdienas pensiju sistēmas sakārtošanas ir apzināta jau sen, politiskā rīcība nav sekojusi. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, iespējamās izmaiņas varētu skatīt budžeta izstrādes gaitā šovasar. Daži no potenciālajiem scenārijiem paredz iespēju palielināt izdienas pensiju vecuma slieksni un izdienas stāžu, kā arī sašaurināt to saņēmēju loku.

Baleta mākslinieku darba mūžs ir īss. Tāpēc valsts viņiem paredz iespēju pensionēties ātrāk. Ja baletdejotājs ir veltījis skatuvei 18 gadus, tad jau 38 gadu vecumā viņš var saņemt izdienas pensiju. Tās apmērs ir aptuveni puse no mēneša vidējās samaksas pēdējo gadu laikā.

Baleta soliste un Profesionālās baleta asociācijas vadītāja Inita Upmale, kura arī savulaik pensionējās 38 gadu vecumā, atceras - šķirties no aroda un Baltā nama bija grūti. Taču izdienas pensija ļāva samaksāt par mācībām un iegūt pedagoga kvalifikāciju. “Izdienas pensija, ko es saņēmu, aizejot no teātra, man bija ļoti, ļoti vērtīga, jo es ieguvu citu profesiju,” sacīja Inita Upmale. Viņa atgādina - baletdejotāju darbs ir fiziski smags un traumatisks, ar intensīvu darba grafiku, bet, salīdzinot ar kolēģiem ārzemēs, atalgojums neļauj nodrošināt finanšu uzkrājumu brīdim, kad nevarēs vairs kāpt uz skatuves.

Izdienas pensijas nepieciešamību baleta māksliniekiem aizstāv arī Latvijas Nacionālās operas baleta solists Kārlis Cīrulis. “Man ir 26 gadi, un es jau esmu bijis uz operācijas galda. Mūsdienās tās traumas ir mums trakas. Mēs esam tiešām gan atlēti, gan mākslinieki (..) Es domāju, ka būtu skaisti, ja mēs atdodam visu, kaut vai nedaudz par mums parūpējās atpakaļ. Un to es saku jau savā vecumā. Iedomājieties, kā ir cilvēkiem, kuriem nākamgad ir jāiet pensijā un viņiem pateiks - tev nebūs izdienas pensijas. Tiec pats galā,” sacīja mākslinieks.

No valstiskās un sistēmiskās perspektīvas skats uz izdienas pensiju atšķiras. Vispārējo pensionēšanās vecumu valsts ir pakāpeniski cēlusi. Šogad tas ir sasniedzis 65 gadu slieksni. Bet izdienas pensijas vecums palicis nemainīgs. Pērn izdienas pensijas piešķirtas vidēji 50 gadu veciem darbiniekiem. Mākslinieki un iekšlietu iestāžu darbinieki ir parasti nedaudz jaunāki. Bet tiesneši, diplomāti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki saņem izdienas pensiju aptuveni 60 gadu vecumā.

Pēc VSAA datiem, vidējais izdienas pensiju apmērs šogad martā ir bijis 900 eiro, turpretim vecuma pensija - 622 eiro. Pērn augstākās vidējās izdienas pensijas piešķirtas tiesnešiem (3215 eiro) un prokuroriem (2854 eiro), zemākās - māksliniekiem (745).

Tiesības uz izdienas pensijām ir ne vien glābējiem un karavīriem, bet arī, piemēram, KNAB vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem. Birojs rakstiskā komentārā raidījumam “de facto” izdienas pensijas nepieciešamību arī šiem darbiniekiem pamatoja šādi: “Visiem KNAB nodarbinātajiem amatu aprakstos paredzēts atbilstoši kompetencei sniegt atbalstu operatīvās darbības pasākumu īstenošanā, kā arī kriminālprocesuālo darbību laikā iegūtās informācijas apstrādē un analīzē.” KNAB vēlas, lai visi tā darbinieki saglabātu tiesības uz izdienas pensiju arī turpmāk.

Valsts kontrole savulaik norādīja, ka 70% izdienas pensionāru turpina strādāt. Arī tagad tā iesaka agrās pensionēšanās vietā piedāvāt plašāku pārkvalifikācijas un apdrošināšanas atbalstu, veikt iemaksas trešajā pensiju līmenī. Savus priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas sakārtošanā valdībai un Saeimai šovasar sola sniegt Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Tāpat viņš neizslēdza iespēju vērsties ar sūdzību Satversmes tiesā.

“Tieši šobrīd tajā brīdī, kad mēs skatāmies, kā rast papildu līdzekļus demogrāfijai, aizsardzībai, drošībai un skatāmies, kas ir tās lietas, ko mēs valsts budžetā varam vai nu ietaupīt, vai izlietot mērķtiecīgāk, šī pilnīgi noteikti ir viena no tām lietām, uz ko Valsts kontrole aicina skatīties un politiķus pieņemt varbūt pat arī diezgan nepopulārus lēmumus. Ar tādu pietiekami tālu pārejas periodu, respektējot cilvēku paļāvību, kas jau ir tuvu šīs izdienas pensijas saņemšanai. Bet vienreiz, kā saka, izbeigt šo sistēmu,” uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Revidenti ir brīdinājuši - nerisinot problēmu šodien, valsts uzkrauj izmaksu slogu nākotnē. Šīs prognozes piepildās. Izdienas pensiju saņēmēju skaits ir pieaudzis no 7 tūkstošiem 2011. gadā līdz 12 tūkstošiem pērn. Savukārt valsts tēriņi desmit gadu laikā ir trīskāršojušies. 2014. gadā no pamatbudžeta izdienas pensijām izmaksāti 38,7 miljoni eiro, bet pērn - 115 miljoni. Šogad valsts būs apsolījusies izmaksāt nākotnes izdienas pensionāriem jau miljardu eiro.

Politiskās vienošanās par iespējamo rīcību pagaidām nav. Taču to vēlas panākt, skatot budžetu. “Man ir uzdevums sagatavot pakotni, lai samazinātu valdības izdevumus. Esam vienojušies vismaz par 450 miljoniem trijos gados to izdarīt. Viena būs, kā mēs to saucam, horizontāla samazināšana, griešana. Otra - strukturāla. Šī ir strukturāla reforma, kurai vajadzētu tad arī notikt,” minēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) raidījumam sacīja: “Manuprāt, katrai ministrijai būtu jāpārvērtē, kurām kategorijām iespējams celt [izdienas pensijas] vecumu un varbūt ir kategorijas, kurām nākotnē vispār nevajadzētu izdienas pensijas.” Celt izdienas pensijas vecumu kultūras nozarē nodarbinātajiem nepiekrīt kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”), taču pieļauj, ka citās nozarēs specifika varētu atšķirties.

Pērn, budžeta izstrādes laikā valdība vērtēja, vai ļaut amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un karavīriem turpināt dienestu, vienlaikus saņemot arī izdienas pensiju. Iekšlietu ministrija, atsaucoties uz darbinieku trūkumu, bija “par” šo ierosinājumu. Aizsardzības ministrija - “pret”, jo saskatīja nepieciešamību pēc papildu finansējuma un arī pretrunas ar izdienas pensijas būtību. Tāpēc ierosinājumu nevirzīja.

Tagad priekšlikumus gatavos Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments. Tā vadītājs Pēteris Vilks raidījumam “de facto” sacīja, ka galvenais ierosinājums varētu būt - celt izdienas pensijas vecumu un izdienas stāžu. “Tas ir primārais. Un visi atzīst, ka tas ir viennozīmīgi darāms, jo vispārējais pensionēšanās vecums ir pieaudzis krietni. Un šeit mēs runājam par izdienas pensijas vecuma palielināšanu vidēji no 50 līdz 55 vai 60 gadiem, jāskatās atsevišķi par profesijām,” uzsvēra Vilks.

“Ja visiem, visai sabiedrībai kopumā kāpina, nav īsti pamata pilnīgi neko nedarīt. Šis pakāpeniskais ceļš, es domāju, nebūtu traģisks. Nāk arvien jaunāki, spēcīgāki ļaudis un dienesti turētos. Arī algas tagad ir labas. Es domāju, neviens nekur neskries,” situāciju vērtēja bijušais Valsts policijas priekšnieks, RSU profesors Aldis Lieljuksis.

Pārskatot izdienas pensijas piešķiršanas nosacījumus, Valsts kancelejas eksperti varētu rosināt kā galveno kritēriju atstāt dzīvības un veselības apdraudējumu. Līdz ar to militārpersonas un iekšlietu dienestu operatīvie darbinieki, visticamāk, saglabās šo privilēģiju. Taču diskutēt par izdienas pensiju nepieciešamību varētu attiecībā uz diplomātiem, tiesnešiem, prokuroriem un māksliniekiem. Jebkurā variantā Valsts kancelejā uzsver - izmaiņas noteikti neskartu tos, kuri jau ilgstoši pilda darba gaitas un rēķinās ar tuvojošos izdienas pensiju.

VK informēja, ka Igaunijā 2020. gadā ir notikusi pāreja, atsakoties no izdienas pensijām tiem strādājošajiem, kuri dienestos ienāca pēc 2019. gada 31. decembra. Tiem, kas jau bija nodarbināti pirms tam, izdienas pensijas tiks maksātas.