Bērnu interesēs būtu bijis pakāpeniski pierast pie adoptētājiem, iepazīties, tikties savās mājās un tikai pēc tam tikt nodotiem adoptētāju ģimenes aprūpē, nevis tikt atstātiem pie pilnīgi svešiem cilvēkiem, Neatkarīgajai norāda tiesībsargs Romāns Apsītis.
Viņš nolēmis ierosināt pārbaudes lietu, lai noskaidrotu, vai bāriņtiesa, kas kārto trīs Latvijas bērnu adopciju uz Itāliju, ir ievērojusi likumā noteikto kārtību un vai tā ir rīkojusies bērnu interesēs.
Arī Labklājības ministrija, kurai jāuzrauga bāriņtiesu darbs, pieprasījusi no Rīgas bāriņtiesas šīs lietas materiālus, taču atzīst, ka no likumu un normatīvo aktu viedokļa nekādu pārkāpumu šajā lietā nav, proti, ja bērni ir juridiski brīvi, viņus var nodot ārzemju adopcijai. Jaunajā adopcijas kārtībā vairs nav noteikta prasība, ka divām Latvijas adoptētāju ģimenēm būtu jāatsakās no bērniem, lai viņus varētu adoptēt citu valstu pilsoņi. Strīda ābols šajā lietā ir – vai audžuģimenei, kas gandrīz divus gadus (mazāko puisēnu praktiski kopš dzimšanas) audzināja trīs bērnus, ir priekšroka, adoptējot vai ņemot šos bērnus aizbildniecībā, un vai nepārprotami ir darīts viss, lai bērni varētu palikt ģimenē Latvijā.
Var, ja Latvijā nav kam
Trīs bērni – piecus gadus vecā Darja, četrus gadus vecais Niks un divgadīgais Daniels – nepilnus divus gadus dzīvoja audžuvecāku Astras un Aleksandra Ivanovu ģimenē. Tajā viņi tika ievietoti pēc tam, kad mazuļu vecākiem bija atņemtas aprūpes un pēc tam arī aizgādības tiesības. Tas nozīmēja arī to, ka bērnus var adoptēt gan ārzemnieki, gan vietējie. Taču, kā Neatkarīgajai uzsvēra Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta direktore Līvija Liepiņa, Latvijā atrast ģimeni trīs bērniem ir praktiski neiespējami, jo Latvijas adoptētāji vēlas adoptēt tikai vienu bērnu. Spēkā nav vairs normatīvi, ka uz ārzemēm var adoptēt tikai bērnus ar veselības problēmām vai tikai tādus, no kuriem atteikušies vismaz divi vietējie adoptētāji. Lēmumus par adopciju pieņem bāriņtiesas, kas izvērtē reālo situāciju. Un bērnu interesēs būtu pieņemt lēmumu ar adopciju, tātad jaunu ģimeni, pēc iespējas ātrāk.
Tiesībsargs Neatkarīgajai norāda, ka normatīvie akti nosaka: bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama un ārvalstīs dzīvojošas personas var adoptēt bērnu, kas atrodas audžuģimenē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē. "Tātad vispirms jānoskaidro, vai Astras Ivanovas audžuģimenei tika piedāvāts adoptēt bērnus un ģimene atteicās to darīt, pēc tam jānoskaidro jautājums, vai bija adoptētāji Latvijā," saka R. Apsītis. Rīgas bāriņtiesa norāda, ka audžuģimenei tas ticis piedāvāts un ģimene atteikusies gan rakstiski, gan mutiskā sarunā. Savukārt Ivanovi iebilst, jo šāds jautājums nav pārrunāts.
Adoptēt vai būt aizbildnim
Tiesa, tiesībsargs norāda uz vēl vienu būtisku niansi. Vai ģimene, kurā bērni līdz šim uzturējušies, vēlējusies bērnus adoptēt vai ņemt aizbildnībā?
"Abi šie jēdzieni nozīmē atšķirīgu rīcību un būtiski maina lietas raksturu. Bērna aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē, protams, ir labākas bērna aprūpes formas, salīdzinot ar bērna aprūpi aprūpes iestādē, taču jebkurā gadījumā tās visas ir ārpusģimenes aprūpes formas, kas neaizstāj ģimeni – ne personisko, ne mantisko attiecību ziņā," norāda tiesībsargs. Ja Astras Ivanovas ģimene vēlējusies bērnus adoptēt, tad jau šobrīd ir saskatāmi pārkāpumi adopcijas procesā, jo laulātajiem, kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem. Savukārt, ja ģimene runājusi par aizbildnību, tad bērnu interesēs ir tikt adoptētiem un pārtraukt atrašanos pagaidu statusā – ārpusģimenes aprūpē. Audžuģimenes dzīves apstākļi var mainīties, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus, arī aizbildnis var tikt atlaists vai atcelts no aizbildņa amata.
Jāpierod pakāpeniski
Visus trīs bērnus bāriņtiesa nodevusi itāliešu ģimenes aprūpē, lai konstatētu, vai adopcijas rezultātā starp adoptētājiem un adoptējamajiem bērniem veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības. Bāriņtiesai aprūpes termiņa beigās būs jāsagatavo atzinums par to, vai adopcija ārvalsts adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un jāpieņem atbilstošs lēmums. Lai arī bērni adoptētāju ģimenē tika ievietoti jau pirmajā tikšanās reizē (bērni iepriekš nekad nebija tikušies ar šo ģimeni), tiek uzskatīts, ka adopcijas process rit veiksmīgi.
Tiesībsargam ir vairāki jautājumi par veidu, kā bērni tika nodoti itāliešu ģimenes aprūpē. Nav izprotams, kāpēc adoptētāji sākotnēji nevarēja ierasties audžuģimenes mājās. Bērnu interesēs būtu bijis pakāpeniski pierast pie adoptētājiem, iepazīties, tikties savās mājās un tikai pēc tam tikt nodotiem adoptēju ģimenes aprūpē, nevis būt atstātiem pie pilnīgi svešiem cilvēkiem.