Mūžībā devies slepeno dienestu leģenda. In Memoriam
Mūžībā devies aukstā kara laika slepeno izlūkošanas operāciju dalībnieks, okeāna kuģu mehāniķis, jūrnieku Interkluba vadītājs, slepeno dienestu darbības faktu dokumentētājs Juris Dimitrs (06.02.1937-16.05.2025).
Viņš bija viens no pirmajiem, kurš PSRS slepenā dienesta VDK uzdevumā 1969. gadā tika piekomandēts par mehāniķi starpkontinentālajam pasažieru lainerim “Alexandr Pushkin”, lai uzņemtu kontaktus ar Rietumsu pasaulē panākumus guvušajiem tautiešiem Kanādā tostarp ar Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freibergu, Burno Deksni, Visvaldi Goldi un citiem.
Kontakti tika nodibināti un pateicoties tiem kļuva iespējamas Kanādas latviešu vizītes tolaik okupētajā Latvijā. To kā notika spēles starp PSRS VDK, Vācijas Federatīvās republikas BND, kā arī ASV, Izraēlas un citiem slepenajiem dienestiem, atsevišķas operācijas un savus piedzīvojumus J. Dimitrs ir aprakstījis savā grāmatā “Izlūkošanas laboratorija”.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dažādo dokumentu un fotogrāfiju apjoms kā arī J. Dimitra atmiņas kļuva par vērtīgu ieguvumu mūsu vēstures faktu pētniekiem kā arī mūsu topošajiem izlūkiem un citiem slepeno dienestu speciālistiem: “Kas būtu, ja mūsu, nemitīgi korumpēties alkstošo un «čekas maisu» smārdā apreibināto, šeit nebūtu, sākot no 1945. gada, līdz pat 1990. gada 4. maijam? Vai 1990. gada 4. maijam būtu kāda nozīme, ja nebūtu šeit mūsu, ja šeit nebūtu dzīvojuši un par savu Latviju cīnījušies Eduards Berklavs, Jānis Kauliņš, Alberts Kauls, Georgs Andrejevs, Pauls Stradiņš, Jānis Peters un visi tie, kuriem, neraugoties uz svešajām ideoloģijām un karogu krāsām, Dzimtene un tauta bija un joprojām ir svētas? Vai bez mums, šeit palikušajiem un dzīvojošiem, 1990. gada 4. maijs būtu iespējams? Kurš tad saglāba mūsu Latviju un nosargāja līdz 1990. gadam? Ārzemju kristālšķīstie latvieši vai vietējie čekisti korumpanti un komunisti? Kur ir patiesība? Šajā tematikā patiesības nemaz nav. Ir tikai fakti, atmiņas par notikumiem, fotogrāfijas, dokumenti”, rakstīja J. Dimitrs.
Pie J. Dimitra bieži viesojās vēsturnieki, Latvijas un citu Rietumvalstu slepeno dienestu pārstāvji, redzami augsta ranga sabiedriski politiskie darbinieki, politiķi, žurnālisti. J. Dimitra atmiņu krātuvēs vienmēr glabājās kāds pikants stāsts par slepeno dienestu kaislībām aukstā kara laikā .
“Es, kā slepeno dienestu sadarbības partneris, zināju tās vai citas operācijas ļoti šauru tehnisko pusi, taču nezināju un, loģiski, nevarēju zināt, kādēļ ar manu palīdzību tiek veikta tā vai cita darbība. Mūsdienās lielo ainu par aukstā kara laikā notikušajām slepeno dienestu spēlēm pārzina tikai tie, kuri pēta vēsturi. Slepeno dienestu vēsture ir īpaša nozare. Viens no tās izcilākajiem pētniekiem Latvijā ir Indulis Zālīte”, savas grāmatas noslēgumā rakstīja J. Dimitrs.
Atvadīšanās no aizgājēja 2025.gada 22.maijā plkst.12.00 Rīgas Krematorijā, Lielajā zālē.