Aivars Strakšas: "airBaltic" vēl nenopelnīta nauda jau ir iztērēta

© Dmitrijs Suļžics/MN

"“airBaltic” vadība ir publicējusi 1. ceturkšņa finanšu rādītājus un arī sniegusi savus komentārus par rezultātiem. Atbilstoši žanra klasikai ir jāsniedz pozitīvs skatījums par uzņēmuma darbību pat tad, ja to ļoti grūti saskatīt. Pesimistiska vadība nekur neder, un “airBaltic” valde ir centusies, kā nu varējusi," savā "Facebook" kontā raksta Aivars Strakša.

Pirmkārt, zaudējumi esot par 11,3 miljoniem eiro mazāki. Jā, tā arī ir, taču jāņem vērā, ka šogad no valūtas svārstībām bija peļņa 23 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā zaudējumi 10.9 miljoni eiro. Ja atmetam valūtas svārstības, tad starpība ir gandrīz 35 miljoni eiro par sliktu uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem. Tātad no saimnieciskās darbības zaudējumi ir būtiski pieauguši. Kas ir arī redzams pēc ieņēmumu un izmaksu dinamikas finanšu pārskatā, norāda A. Strakšas.

Otrkārt, uzņēmuma vadībai ir izdevies saglabāt brīvo atlikumu bankas kontā 20,1 miljona eiro apmērā, kas ir apsveicami, jo tieši straujā naudas zaudēšana bija galvenā problēma. Skatoties atlikumus bankas kontos, varētu secināt, ka ceturkšņa laikā naudas līdzekļi ir samazinājušies par 13 miljoniem eiro, kas būtu krietni labāk, nekā tika prognozēts. Varētu tā secināt, ja vien nebūtu dramatisks īstermiņa saistību pieaugums bilancē.

Bilances pozīcija „Kontraktu saistības, lidostu nodokļi un pārējās saistības” kopš gada sākuma ir pieaugusi par 56 miljoniem eiro. 25. piezīmē, kur dots skaidrojums šīm saistībām, redzam, ka pieauguma cēlonis ir saņemtā nauda par iepriekšpārdotajām biļetēm, ceļojumu vaučeriem un ACMI līgumiem. Tātad vēl nenopelnīta nauda jau ir iztērēta,, raksta A. Strakšas.

"Varbūt privāto investoru var piesaistīt ieguldot Vaska minētos 150 miljonu eiro? Ticami. Taču tad tā jau būs uzņēmuma pārdošana ar piemaksu pircējam. Pagaidīsim kamēr paies vēlēšanas. Līdz tam laikam kustības laikam nebūs. Uz brīnumiem arī cerēt nevajadzēt, "atsauties uz portalā NRA publicēto secina A. Strakšas.

Latvijā

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šodien sāks aptauju "Dzīves kvalitāte pilsētās", lai noskaidrotu Latvijas valstspilsētu iedzīvotāju viedokli par dzīves apstākļiem, pašvaldības darbu, sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, iedzīvotāju nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem, vidi un dzīvi kopumā, vēsta CSP.

Svarīgākais