Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija rosina "grūmingu" latviskot kā "ievilināšanu".
Komisijas sēdē Labklājības ministrijas pārstāve Diāna Jakaite skaidroja, ka aizvien vairāk bērnu tiek pakļauti "grūmingam", tomēr šim vārdam nav atbilstoša apzīmējuma latviešu valodā. Arī "Centrs Dardedze", kas veic mācības par vardarbības atpazīšanu, ir meklējis, kā to labāk būtu atveidot latviešu valodā. Tāpat citas NVO ir vērsušās ar jautājumu, kā šo terminu lietot, stāstīja Jakaite.
Viņa norādīja, ka angļu valodā termins "grooming" tiek saprasts vienādi, savukārt latviešu valodā ir vēlme lietot latviskāku vārdu nekā grūmings, kas nozīmētu ilgstošu, apzinātu rīcību no darbības veicēja puses tiešsaistē vai klātienē pret bērnu vai jaunieti.
Jakaite skaidroja, ka šajā procesā ir konkrētas specifiskas darbības - vispirms upura izvēle, pēc tam process, kurā no upura tiek iegūta uzticēšanās, kas pēc tam tiek izmantota. Tad jaunieti izolē, iespējams, pakļauj seksuālai vardarbībai, un tiek piemērota absolūta kontrole visos procesos. Proti, "grūmings" iekļauj vairākas secīgas darbības.
Komisijas loceklis Māris Baltiņš norādīja, ka vārds "grūmings" ir ne visai veiksmīgs, jo, ierakstot šo vārdu meklētājā, uzreiz parādās informācija par mājdzīvnieku kopšanu, savukārt grūms tradicionāli ir kalps, kas rūpējas par jājamo zirgu.
Diskusijas laikā izskanēja vairāki "grūminga" latviskošanas varianti - ievilināšana un iedraudzināšana.
"Centra Dardedze" pārstāve pauda, ka no izvirzītajiem variantiem, viņuprāt, piemērotākais ir "ievilināšana", jo apraksta mērķtiecīgu procesu, kurā jaunietis tiek ievilināts, tā kā tie nav tikai seksuālas vardarbības mērķi.
Baltiņš norādīja, ka "ievilināšana" nav slikts variants, tomēr "iedraudzināšana" esot veiksmīgāks priekšlikums, jo tajā parādās kādas personas uzdošanās par draugu, tādējādi izrādot šķietamas rūpes par bērnu vai jaunieti.
Jakaite gan pauda uzskatu, ka "iedraudzināšana" skanot pārlieku pozitīvi, kas savukārt neradītu satraukumu bērnos.
Baltiņš skaidroja, ka tādi darinājumi ar formantu -ie, piemēram, ieēdināšana, jau norāda uz kaut ko negatīvu.
Eksperti diskutēja par abu vārdu vietu terminoloģijā, likumdošanā, kā arī tulkojumā citās valodās, secinot, ka, piemēram, vārdam "ievilināšana" angļu valodā atbilst citi vārdi, proti, "luring".
Ne visiem komisijas sēdē vārds "iedraudzināšana" licies saprotams un piemērots, jo neradot skaidru izpratni par terminā ietveramo procesu. Tomēr diskusiju noslēgumā komisija pagaidām vienojās, ka "grooming" latviešu valodā atveidojams kā "iedraudzināšana".
Atgriežoties pie šī jautājuma jau citā sēdē, Baltiņš atgādināja, ka termina latviskošanai bija izkristalizējušies divi varianti: iedraudzināšana un ievilināšana. Eksperte Madara Mazjāne norādīja, ka pēc iepriekšējās sēdes aptaujāts plašs speciālistu loks, kuru skatījumā uzsvars tika likts uz vārdu ievilināšana. Galvenais pretarguments bijis tāds, ka vārdā iedraudzināšana izceļas draudzēšanās aspekts, kas ir īpaši aktuāls darbā ar maziem bērniem, ko tie varētu pārprast. Speciālistu skatījumā ievilināšana būtu atbilstošāks vārds.
Ņemot vērā minētā vārda iespējamu plašāku kontekstu, komisija apsprieda paskaidrojoša vārda pievienošanu, norādot, ka tā ir bērnu ievilināšana. Tomēr Mazjānes ieskatā tas varētu radīt izaicinājumu, jo arī 19 gadus vecs jaunietis var kļūt par upuri. Viņaprāt, varētu pietikt, ka upura vecuma norādīšana varētu būt ietverta termina definīcijā.
Komisijas locekļi gan atkal norādīja, ka vārds iedraudzināšana šajā kontekstā derētu labāk, taču pret to iestājas nozares speciālisti.
Arī otrajā piegājienā komisija palika pie pagaidu varianta, apstiprinot terminu "[bērnu] ievilināšana".