Kompensācija, ko par Inčukalna gāzes krātuves atgūšanu Latvijas valstij var nākties izmaksāt tās pašreizējam nomniekam, ir lielāka nekā paredzamie ieguldījumi Eiropas Komisijas izdomātajā Baltijas energoneatkarības projektā – sašķidrinātās gāzes terminālī.
Termināļa būvniecības izmaksas tiek lēstas pusmiljarda eiro apmērā, savukārt vēl 100 tūkstošus vairāk, turklāt latos, uzņēmuma Latvijas gāze īpašnieki grasās atprasīt no valsts, ja līgums par Inčukalna gāzes krātuves izmantošanu ar viņiem pēc 2017. gada vairs netiks pagarināts. Šādu summu publiski minējuši Gazprom pārstāvis Latvijā Jevgeņijs Roldugins un Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.
Rīga 2,5 reizes dārgāka
Tādējādi Inčukalns no argumenta par labu Latvijai kā piemērotākajai termināļa būves vietai Baltijā var izrādīties tieši klupšanas akmens. Gan tāpēc, ka šobrīd vistiešākajā veidā saistīts ar Krievijas kapitālu, tātad ideoloģiski neatbilst Eiropas Komisijas sauklim – enerģētiskā neatkarība no Krievijas. Gan tāpēc, ka, iesaistot projektā Inčukalnu, ievērojami līdzekļi būtu nepieciešami krātuves paplašināšanai un uzpildīšanai ar bufergāzi. Pierēķinot vēl Lietuvas apgādei nepieciešamo maģistrālā gāzes vada izbūvi, papildu izdevumu summa tuvotos 400 miljoniem eiro. Ja par termināļa dislokācijas vietu izvēlētos nevis Rīgu, bet Ventspili, prāvi izdevumi būtu saistīti ar maģistrālā gāzes vada izbūvi līdz Iecavai vai Bauskai. 225 kilometri izmaksātu ap 136 miljoniem eiro. Tomēr tas vienalga būtu ievērojami lētāk, pat nepierēķinot Latvijas gāzes īpašnieku draudus par pusmiljardu lielu kompensāciju saistībā ar Inčukalnu.
Līdztekus sarežģītajiem Inčukalna izmantošanas aspektiem, no kā ir iespējams izvairīties, Ventspils plusi ir neaizsalstošā osta, kas ziemā ļauj ienākt gāzes tankkuģiem bez īpašām ledus drošības prasībām, ievērojama pieredze bīstamo kravu apstrādē, ostas dziļums un piestātnes pieejamība. Šos faktus uzrāda tehniski ekonomiskais pamatojums, kas veikts pēc Ventspils pasūtījuma.
Pilsētas mērs Aivars Lembergs lēš: «Rīga ir vismaz 2,5 reizes dārgāka par Ventspils variantu.» Jāatgādina, ka alternatīvu pētījumu pasūtinājusi arī Ekonomikas ministrija, taču tas būšot gatavs vien jūnija beigās. Kad Satiksmes ministrija nesen lūdza vismaz starpziņojumu, Latvenergo piesaistītie konsultanti atteica.
Kristovskis novērtē argumentus
Aizkulišu cīņās par šā projekta īstenošanu Rīgā iestājoties politisko partiju apvienība Vienotība. Prezidents Valdis Zatlers un premjers Valdis Dombrovskis starptautiskās sarunās Inčukalna krātuvi sauc par Latvijas priekšrocību. Tomēr racionāli argumenti vēl var nospēlēt lomu šā Eiropas politprojekta dislocēšanā. Pirms pāris nedēļām Ventspilī viesojās ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, un vizītes centrālais sarunu temats bija tieši sašķidrinātās gāzes terminālis. Pēc sarunas aiz slēgtām durvīm brīvostas pārvaldē viņš sacīja: «Ir vesela rinda jaunu argumentu, kas Ventspils izredzes nopietni palielina.» Ģ. V. Kristovski prezentācija pārliecinājusi gan kā ministru, gan kā inženieri, kas viņš ir pēc pamatizglītības: «Izšķiršanās nebūs viegla.»
Ekonomikas ministriju vairāk par Gazprom draudiem uztrauc Baltijas valstu nespēja operatīvi vienoties par termināļa dislocēšanu vienā, otrā vai trešajā valstī. Valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele spriež: «Projekta virzība nav tāda, kā vajadzīgs, taču mums ir arī pārliecība, ka drīzumā redzēsim progresu.» Jūnijā ir plānota virkne formālu un neformālu tikšanos – gan ministru, gan valsts sekretāru līmenī.
Lietuva politiski blefo
Pagaidām nedz Igaunija, nedz Lietuva nav pateikusi, ka piekrīt termināļa būvniecībai Latvijā (tāpat kā pati Latvija nepiekrīt būvniecībai kaimiņvalstīs). Lietuva turklāt it kā pati jau atradusi alternatīvu dārgajai Krievijas gāzei. Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks paziņojis, ka Lietuvas valsts kompānija Klaipedos nafta parakstījusi nodomu protokolu ar ASV energokompāniju Cheniere Energy par dabasgāzes pirkšanas un piegādes noteikumiem. Amerikāņi nākotnē varētu piegādāt dabasgāzi Klaipēdas terminālim, ko paredzēts sākt būvēt jau šogad un pabeigt līdz 2014. gadam.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Ābele gan uzskata, ka pagaidām lielam uztraukumam nav iemesla: «Lietuvieši nodarbojas ar politisko retoriku.» Arī par Visagīnas atomelektrostaciju viņi runājot teju kā par pabeigtu projektu, taču realitātē esot visai tālu no tā. Cita lieta, ka, tūļājoties ar vietas izvēli, tiek kavēta jauna spēlētāja ienākšana Baltijas gāzes tirgū, un tas ir izdevīgi Krievijas monopolam.