Ir jādiskutē par latviešu karavīru apbedījumiem svešumā, un viens iespējamais risinājums būtu karavīru pārapbedīšana dzimtenē, intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Viņš pieļāva, ka jādiskutē par latviešu karavīru apbedījumiem svešumā, ziņo portāls Delfi.lv. "Un viens no risinājumiem tiešām varētu būt, ka mēs nevis slēdzam divpusējos līgumus ar ārvalstīm, lai tās aprūpētu mūsu karavīru kapus, bet vedam viņus mājās," paudis Spolītis.
Pašlaik par latviešu karavīru apbedījumiem Krievijā dažas iestrādes ir un zināmākās vietas ir apzinātas, taču apmeklēt visas, rēķinoties ar Krievijas Federācijas teritoriju, būtu ļoti sarežģīti, stāstījis AM pārstāvis.
Krievijā ir apzinātas 85 latviešu izcelsmes karavīru kapavietas, bet, lai novērtētu situāciju, būtu jādodas izbraukumā, lai uz vietas iepazītos ar situāciju. "Mēs arī nezinām, vai šie karavīri dienēja Vācijas vai padomju armijas pusē. Ceru, ka apzināšana un labiekārtošana tiks pabeigta piecu gadu laikā," paudis Spolītis.
2007. gadā noslēgtā Latvijas un Krievijas līguma ietvaros esam deleģējuši Brāļu kapu komitejai apzināt apbedījumu vietas. Līdz šim esam apzinājuši 85 latviešu karavīru apbedījumu vietas Krievijas teritorijā, bet Latvijas teritorijā ir tuvu pie 400 apbedījumu vietām. Līgums nosaka, ka Krievijas puse rūpējas par latviešu apbedījumu vietu apzināšanu un apkopošanu savā teritorijā, bet mēs to pašu darām ar padomju karavīru apbedījumiem Latvijā. Vēl tiek apzinātas izsūtījumā mirušo apbedījumu vietas Krievijā, stāstījis Spolītis.