Ministrija nav ne rosinājusi, ne arī pat apspriedusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra privatizāciju, jo centrs uzskatāms par neprivatizējamu kapitālsabiedrību, tā, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Satiksmes ministrijas plāniem rosināt LVRTC privatizāciju, izteicies satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Ministrijai un LVRTC vienmēr ir bijis vienots viedoklis – tā nav privatizējama kapitālsabiedrība, un tam ir vairāki būtiski iemesli. Pirmkārt, LVRTC nodrošina Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbību arī, piemēram, krīzes apstākļos. Otrkārt, LVRTC nodrošina e-paraksta funkcionēšanu, kas ir ārkārtīgi nozīmīga un valstiski svarīga funkcija. Treškārt, tieši LVRTC apsaimnieko stratēģiski nozīmīgus sakaru nozares objektus. Un, visbeidzot, centrs nodrošina atbilstošo valsts funkciju izpildi, tāpēc nevar būt ne runas, ka SM virza LVRTC privatizāciju. Un man nav saprotams, kādēļ presē šī diskusija vispār aizsākusies, turklāt acīmredzot valdības vadītājam, kas izteicies par apšaubāmajiem biznesa projektiem ir bijusi pieejama nepilnīga un neprecīza informācija, uzskata satiksmes ministrs.
Augulis uzsver, ka telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju (IT ) nozarē ir apspriesta infrastruktūras nodalīšana no vēsturiskā pakalpojuma sniedzēja – LVRTC, turklāt par šādu modeli nozares asociācijām (Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Interneta asociācija (LIA)) ir vienots viedoklis – pašreizējā situācija nav normāla, jo nozares dalībniekiem nav pieejami infrastruktūras resursi.
Esam tikušies ar Eiropas telekomunikācijas nozari apvienojošo organizāciju ECTA (European Competetive Telecomunications Association) un viņi ir nepārprotami norādījuši Latvijai, ka situācija ar infrastruktūras nepieejamību nozares dalībniekiem nav normāla, tādēļ Ministru prezidenta viedoklis par pasaules praksi šajā jautājumā nav korekts, tieši otrādi – arī mūsu abās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, nemaz nerunājot par citām valstīm, jau krietnu laiku tiek realizēti projekti par infrastruktūras nodalīšanu no pakalpojuma, pēc būtības darbojoties pēc šobrīd Latvijā nozares dalībnieku apspriešanā esošā modeļa, izteicies Augulis.
Tikai loģiski, ka SM un LVRTC uzstājas ar viedokli, ka infrastruktūras pieejamība Latvijas tirgū būtu jānoregulē tā, lai tas dabā arī reāli strādātu, uzskata ministrs.
Viens no variantiem ir izvērtēt infrastruktūras nodalīšanu no vēsturiskā operatora. Arī nozares asociācija, Latvijas Telekomunikāciju Asociācija, savā memorandā ir norādījuši tieši uz šādu infrastruktūras pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību. Turklāt šobrīd ir runa tikai par jautājuma izvērtēšanu, nevis reālu nodali, izteicies Augulis, piebilstot, ka viņš vēlas kompetentu un uz loģiskiem argumentiem balstītu diskusiju, nevis populistisku akmeņu mešanu viens otra dārziņā.
Ir absurdi, ka šobrīd telekomunikāciju operatori konkurē nevis ar pakalpojumiem, bet infrastruktūru. Arī Eiropas Komisija savā ziņojumā norādījusi, ka jaunam operatoram šobrīd ienākt Latvijas tirgū ir vieglāk, būvējot pašam savu infrastruktūru, nevis nomājot esošo. Un tas nav normāli, uzskata Uldis Augulis.
Diemžēl šobrīd ir radusies situācija, ka Finanšu ministrija un Ministru prezidents izsaka secinājumus par šo jautājumu, neizanalizējot situāciju un uzticoties tikai viena konkrēta tirgus dalībnieka ekspertiem, bet SM vēlas vispārēju nopietnu sarunu par nozares attīstību ilgtermiņā, tā Augulis.