Vairums Latvijas iedzīvotāju – 59% – sabiedrības pesimismu skaidro ar to, ka Latvijā patlaban gluži vienkārši ir vairāk sliktā nekā labā, taču vairāk nekā trešā daļa (35%) aptaujāto arī atzīst, ka zināma loma pesimisma vairošanā ir tam, ka mediji biežāk runā par sliktām, nevis labām lietām – pat ja tādas ir.
Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskā mantojuma un mentalitātes ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu atzīst mazāk nekā piektā daļa respondentu, bet 13% norādījuši – nemaz tik pesimistiski, kā ierasts domāt, Latvijas iedzīvotāji nav, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati.
Izskatot iespējamos faktorus, kas varētu mazināt iedzīvotāju negatīvo noskaņojumu, tiek minēti būtiski ekonomisko rādītāju uzlabojumi (53% aptaujāto), pie varas esošo politiķu maiņa (49%), kā arī cilvēku pašu domāšanas un vērtību maiņa (36%).
Ņemot vērā pašreizējo politisko fonu, zīmīgi, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 59% respondentu norāda – viņi kļūtu kaut nedaudz laimīgāki, uzzinot, ka politiķi kļuvuši godīgāki. Citas ziņas, kas spētu iedzīvotājos rosināt pozitīvāku attieksmi pret dzīvi, būtu informācija par to, ka Latvijas saņemtais starptautiskais aizdevums nav jāatdod (37%). Vairāk nekā ceturto daļu iedzīvotāju iepriecinātu ziņas par to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par vairāk nekā 5%, bet 22% respondentu priecātos, ja Latvijā tiktu atrasta nafta. Līdzās dažādiem minējumiem par to, kas varētu vairot sabiedrības optimismu, 4% aptaujāto gan norāda, ka Latvijas iedzīvotājus nekas nespētu iepriecināt.
Mēģinot identificēt apstākļus, kas cilvēkam personiski liek justies pozitīvāk vai negatīvāk, pētījumā jautāts, kuri cilvēki Latvijā patlaban jūtas vislabāk. Paradoksāli, ka līderi šajā jautājumā ir cilvēki, kuriem ir stabilas darbavietas (61%) un negodīgi cilvēki (39%), savukārt to, ka labi varētu justies cilvēki, kuri daudz strādā, ir labi izglītoti, gudri un gatavi uzņemties risku (piemēram, uzņēmēji), norādījuši vien 12-17% aptaujāto.
Savukārt, salīdzinot valstis, kurās paši varētu justies vislabāk un kurās nekādā gadījumā nevēlētos dzīvot, Latvijas iedzīvotāji kā vēlamākās dzīvesvietas nosaukuši Zviedriju (18%), Vāciju (15%) un Šveici (15%), bet kā nevēlamākās – Dienvidāfriku (20%), Japānu (19%) un Ķīnu (12%), kurām seko Indija un Krievija (abām 10%).
Uz līdzīgām pārdomām vedina arī atbildes uz jautājumu par netikumiem, kas būtu jāizskauž Latvijas iedzīvotāju vidū, – 23% aptaujāto uzskata, ka tie būtu alkatība un mantkārība, un tikpat liels skaits aptaujāto norādījuši, ka galvenais ļaunums ir skaudība, savukārt slinkumu kā izskaužamu netikumu norādījuši 16% respondentu.
Līdzās personiskiem netikumiem respondenti lūgti arī identificēt galvenās pretrunas Latvijas sabiedrības domāšanā, kas traucē valstij attīstīties vēlamajā virzienā. Kā galveno no tām respondenti norādījuši prasību izskaust valstī korupciju, vienlaikus esot gataviem pašiem vajadzības gadījumā dot kukuli amatpersonai (šādu pretrunu domāšanā atzīst 22% aptaujāto), tāpat pretrunīga ir vēlme nemaksāt nodokļus, tomēr saņemt pienācīgus pabalstus, pensijas un cita veida atbalstu no valsts budžeta (18%), kā arī prasība pēc augstiem morāles standartiem valsts vadības aprindās, bet gatavība pašiem apiet jebkuru ierobežojošu likumu (13%). Tiesa gan, 12% aptaujāto norāda, ka nekādu pretrunu domāšanā Latvijas sabiedrībā nav un, pat ja ir, tās nav pietiekams iemesls, lai traucētu valsts attīstību.