Plaša amatnieku pārstāvniecība 41. tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū šogad pārsteidza ar vērienīgumu un vairākiem jaunumiem. Līdzās ierastiem dažādu keramiķu, audēju, pinēju darbiem, kas faktiski līdzinājās brīvdabas izstādei, atsevišķa vieta bija atvēlēta arī pirtslietām un grāmatu izdevējiem.
Daži tirgotāji gan bija pamanījušies tautas lietišķās mākslas vietā tirdzniecībā izlikt preci, kura pēc satura vairāk iederētos otrā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotajā Mūsdienu amatniecības gadatirgū 27. augustā.
Brīvdabas muzeja rīkoto gadatirgu neapšaubāmi var uzskatīt par vērienīgāko Latvijā, jo tajā aizvadītajā nedēļas nogalē vienkopus pulcējās ap 800 amatnieku, neskaitot tos, kuri gaida savu kārtu augustā, lai izrādītu darbus, kas īsti neatbilst tautas lietišķajai mākslai. Muzeja direktores vietniece Una Sedleniece sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka šogad bijuši pāris negodprātīgi tirgotāji, kuri izmantoja faktu, ka tirdzniecībā piedāvās pašu pītas cepures, realitātē stendos bija redzami ādas izstrādājumi, kam ar tautas daiļamatu ir maza saistība.
Daudzu apmeklētāju uzmanību piesaistīja ne tikai biškopju sarūpētais pirmais šīs sezonas medus, bet arī dažādi keramikas veidojumi, kas iederas dārzā, piemēram, pie dīķa – guļoša keramikas varde ar taureni uz vēdera. Vairāku rīdzinieku uzmanību piesaistīja mēģinājums no diviem koka gabaliem izgrebt karoti. «Nu tā, kalts un āmurs rokā, taisām savu skaidiņu,» jokodamies teica amatnieks Ainārs Vanags. Viņš nākamgad tieši gadatirgus laikā cer radīt pasaulē lielāko koka karoti, kurai jābūt vismaz 11 metru garai.
Savukārt tirgotājiem bijusi vilšanās par apmeklētāju skaitu. Tā sestdien ieradās aptuveni 12 000 skaistuma cienītāju, bet dati par svētdienu līdz laikraksta nodošanai nebija apkopoti. Salīdzinājumam: pērn tirgū ieradās ap 28 000 viesu, kas ir vidējais šā pasākuma apmeklētāju skaits.
