LVM plāno palielināt koku ciršanas apjomu, nodrošinot finansējumu valsts aizsardzības jomai

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) plāno tikties ar iniciatīvas par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšanu aizsardzības budžeta papildināšanai autoriem, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes locekli Uldi Biķi un citiem nozares pārstāvjiem, aģentūrai LETA pastāstīja ministrs.

Viņš minēja, ka saruna ar iniciatīvas autoriem par priekšlikumu vēl nav notikusi, tomēr ministrs ir atvērts sarunām. Kad šī saruna varētu notikt vēl nav zināms. Tāpat Zemkopības ministrijā (ZM) vēl nav bijusi neviena darba grupa un šis jautājums nav līdz šim apspriests.

Krauze norādīja, ka sākumā, lai par šādas iniciatīvas ieviešanu varētu domāt, nepieciešams lūgt zinātniekiem un nozares speciālistiem sarēķināt skaitļus par pieejamo koksnes apjomu Latvijas mežos. Tāpat viņš akcentēja, ka Latvijas mežos ir ļoti liels koku apjoms, kuri ir ciršanai gatavi vai arī ir pārauguši, piebilstot, ka, tiklīdz būs notikušas pārrunas ar idejas iniciatoriem un būs sarēķināti skaitļi, ministrija šo jautājumu varēs apspriest.

Ministrs arī uzsvēra, ka ciršanas apjomu nevar vienkārši palielināt, jo ir nepieciešams skatīties ilgtermiņā, proti, ja ciršanas apjoms tiks palielināts, tam būtu jāsaglabājas turpmākos desmit līdz 20 gadus vai ilgtermiņā, lai nozares pārstāvji varētu investēt pārstrādē.

Latvijā ir ļoti svarīgi attīstīt pārstrādi, tostarp koka māju būvniecību, plātņu rūpnīcas un citas ražošanas sfēras, tāpēc šādu lēmumu nevar pieņemt tikai īslaicīgi uz trim līdz četriem gadiem, lai sagādātu naudu aizsardzības budžetam, norāda Krauze.

Viņš akcentēja, ka uz šādu lēmumu būtu jāvirzās, bet tas sākumā ir jāizvērtē, piebilstot, ja Latvijas drošībai ir nepieciešami papildu līdzekļi, nepieciešams, lai meža nozare būtu ilgtspējīga un ciršanas apjomi būtu noteikti tieši tādā apmērā, kādā koksne pieaug, lai mežā neveidotos krāja, kas netiek izmantota.

Ministrs uzsvēra, ka uzkrājušos koksni būtu jāizzāģē, nevis jāgaida, kamēr Latvijā iebrūk agresorvalstis un šos resursus izzog, kā to Krievija darījusi iepriekš Donbasā un kā ir noticis arī citos gadījumos vēstures gaitā. Tāpēc, viņaprāt, šos resursus Latvijai jāizmanto aizsardzības stiprināšanai, lai to būtu iespējams aizstāvēt un arī turpmāk šos resursus varētu ilgtspējīgi apsaimniekot.

Tomēr Krauze akcentēja, lai pieņemtu lēmumu par ciršanas apjoma palielināšanu Latvijas mežos, sākumā nepieciešams īstenot diskusiju vairākos līmeņos, kas varētu notikt šā gada laikā, jo pirms budžeta izskatīšanas būtu nepieciešams izstrādāt piedāvājumus, ko skatīt budžeta kontekstā.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka valdībā iepriekš pieņemtais biotopu ziņojums paredz, ka 30% no Latvijas mežiem tiek atvēlēti dabas aizsardzībai, bet pārējos 70% mežu nepieciešams efektīvi apsaimniekot, jo meži ir galvenais Latvijas tautsaimniecības iztikas avots, ko tālāk var izmantot aizsardzībai, vai demogrāfijas uzlabošanai.

"Mēs nevaram vienkārši tajos 70% saimniecisko mežu nesaimniekot. Saimnieciskajai darbībai ir jābūt efektīvai un tai ir jānes peļņa valstij un mūsu iedzīvotājiem. Tāda ir mana nostāja, tāpēc mēs to vēl vērtēsim," norādīja Krauze.

SIA "Stiga RM" aģentūru LETA informēja, ka Latvijas drošība un aizsardzība ir visas sabiedrības kopīgs un stratēģiski nozīmīgs mērķis. Taču meža nozares aprindās izskanējušais priekšlikums palielināt LVM ciršanas apjomus no septiņiem līdz deviņiem miljoniem kubikmetru gadā, lai papildinātu aizsardzības budžetu, nav efektīvs risinājums, ja to plānots īstenot, LVM pašiem realizējot kokmateriālus apaļkoku piegāžu veidā.

Uzņēmumā akcentē, ka šāda pieeja nedos reālu fiskālu efektu, vienlaikus apdraudot tirgus līdzsvaru un kropļojot konkurenci. Tāpēc uzņēmums iesaka papildu divus miljonus kubikmetru kokmateriālu nākamos divus gadus pārdot publiskās augošu koku cirsmu izsolēs, līdzīgi kā to dara Meža pētīšanas stacija (MPS), kas varētu palīdzēt iegūt ievērojami lielākus ieņēmumus valsts aizsardzībai.

Tāpēc "Stiga RM" ir nosūtījusi MK un citām institūcijām atklātu vēstuli ar detalizētu pamatojumu un aicinājumu izvērtēt finansiāli izdevīgāku un vienlaikus sabalansētāku un ilgtspējīgāku risinājumu iespējas.

"Paaugstinot LVM ciršanas apjomu līdz fiziski un tirgus ziņā neizpildāmai robežai, mēs riskējam sabojāt koksnes tirgu, vājināt privāto mežsaimniecību un īsā laikā iztirgot Latvijas mežus par vēl zemāku cenu, kas jau šobrīd šķiet absolūti neadekvāta - nepilni 20 eiro par kubikmetru, ko LVM ienes valsts budžetā," uzsver "Stiga RM" valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš, piebilstot, ka Krievijas agresijas Ukrainā ietekmē ieguldījumi aizsardzībā ir ļoti būtiski, tāpēc nepieciešams atrast ienesīgāko veidu, kā izmantot Latvijas mežus kā resursu.

Ramoliņš piedāvā rīkot publiskas cirsmu izsoles, kas ļautu valstij iegūt lielākus ieņēmumus, saglabājot nozares stabilitāti un izvairoties no negatīvām sekām. Šāds mehānisms veicina konkurenci starp tirgus dalībniekiem, kā arī palielina valsts ieņēmumus, vienlaikus izvairoties no izstrādes izmaksām un neizkropļo tirgu. Pērn šādā veidā tika realizēti 230 000 kubikmetru koksnes ar vidējo cenu 47,8 eiro apmērā par kubikmetru.

Pēc "Stiga RM" aprēķiniem, efektīvi piemērojot šo modeli plānoto divu miljonu kubikmetru pārdošanai, valsts varētu iegūt līdz pat 140 miljoniem eiro papildu ieņēmumos. Tāpat pēc uzņēmuma aprēķiniem, tirgus jau šobrīd cieš no pārprodukcijas un pārdošanas cenas krītas. Tāpat stagnē Eiropas būvniecības sektors, un pieprasījuma kritums jebkādu papildu koksnes apjomu padara bīstamu visai nozarei.

Uzņēmumā atzīmē, ka 2024.gadā tika sasniegts vēsturiski augstākais LVM ciršanas apjoms - 7,44 miljonu kubikmetru apmērā. Izcērtot vēl vairāk tiktu pārslogoti pakalpojumu sniedzēji, kā arī tiktu radīts darbaspēka un tehnikas deficīts. Tāpat saistībā ar kāpjošām izmaksām, šāds lēmums būtiski samazinās iespējamos fiskālos ieguvumus.

"Stiga RM" arī uzsver, ka, lai sasniegtu iecerētos 200-300 miljonus eiro papildu ienākumus, LVM peļņai būtu jākāpj līdz vairāk nekā 100 eiro uz vienu kubikmetru koksnes, kas neesot iespējams, jo tas ir gandrīz piecreiz vairāk par šā brīža vidējo cenu - aptuveni 20 eiro par kubikmetru.

Savukārt LVM aģentūrai LETA skaidroja, ka uzņēmums savā darbībā precīzi ievēro Ministru Kabineta (MK) rīkojumā noteiktos ciršanas apjomus, kas ietverti arī nākamo gadu LVM darbības stratēģiskajā un operatīvajā plānošanā. Tostarp LETA jau iepriekš ziņoja, ka ar MK 2025.gada 21.janvāra rīkojumu " Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.-2030.gadam" noteikts, ka LVM maksimāli pieļaujamais ciršanas platības 2026.-2030.gada periodā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, visām koku sugām samazināsies par 8464 hektāriem un būs 77 211 hektāri.

Tāpat uzņēmumā uzsvēra, ka koku pārdošana mežā "uz celmu" jeb augošu koku cirsmu pārdošana izsolēs ir novecojusi prakse un šāds pārdošanas veids valsts mežu apsaimniekošanā vairs netiek izmantots citās mežsaimnieciski attīstītās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Igaunijā un citās valstīs.

LVM apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 586,129 miljoni eiro, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.

Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.