Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi izklaides trokšņa tiesiskā regulējuma sakārtošanā arī turpmāk nenodrošinās līdzsvaru starp iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru un uzņēmēju tiesībām nopelnīt, aģentūrai LETA pauda Tiesībsarga birojā.
Tajā norāda, ka EM piedāvātie risinājumu nozīmēs, ka izklaides vietās faktiski varēs trokšņot nepārtraukti, kamēr cilvēku tiesības uz naktsmieru tik un tā nebūs nodrošinātas. Tas attiecas arī uz vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu - bērniem - un viņu veselību.
Tiesībsargs jau iepriekš vērsa atbildīgo iestāžu uzmanību, ka atslēgas vārds šīs jomas sakārtošanā ir līdzsvars. Proti, valstij jāparedz iespēja cilvēkiem naktī mierīgi gulēt, ierobežojot izklaides vietu tiesības izmantot skaņu pastiprinošās ierīces tādā mērā, ka tās netraucē naktsmieru, vienlaikus dodot iespēju uzņēmējiem pelnīt. Tomēr plānotās izmaiņas nevis ļauj runāt par jebkāda veida līdzsvaru, bet faktiski padziļina plaisu starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm," uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.
Tiesībsargs norāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem jau pieminētā līdzsvara nodrošināšanā, kas ietverti plānotajos Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumos. Piemēram, nav skaidrs, kādēļ izklaides trokšņa esamība nakts (miega) laikā nav ierobežota vispār nedz diennakts, nedz nedēļas dienu, nedz arī gada griezumā. Tāpat tiesībsargam nav rodams skaidrojums iecerei, kas paredz pieļaujamo trokšņa līmeni līdz pat 90 decibeliem (dB). "Šāds troksnis var izraisīt kaitējumu (pat zudumu) dzirdei, un kopsakarā ar to, ka izklaides vieta var strādāt visu nakti un atskaņot mūziku, nenodrošina tiesības uz naktsmieru," teikts Tiesībsarga biroja paziņojumā medijiem.
Savukārt trokšņa mērīšanā tiesībsarga ieskatā saskatāmi riski, ka no kontroles varēs izvairīties. Piemēram, pašvaldības policijai, uzsākot šo procesu, mūzikas atskaņošanas skaļumu varēs samazināt, attiecīgi nekonstatējot pārkāpumu. Tāpat mērījumi nebūs efektīvi gadījumos, kad blakus atrodas vairākas izklaides vietas, kur troksnis saplūst, ja vien nav veikta nepārtraukta trokšņa monitorēšana izklaides vietas iekštelpās, uzskata Tiesībsarga birojā.
EM norāda, ka ir vērtētas vairākas alternatīvas trokšņu problemātikas risināšanai, tomēr arī šajā kontekstā tiesībsargs saredz nepilnības. Tiesībsargs uzskata, ka risinājums ar laika ierobežojumu nav jāsaista ar darbības aizliegšanu pēc noteikta laika, bet gan skaļas mūzikas atskaņošanas ierobežojumu no plkst.23 līdz 7. Šāda alternatīva nav vērtēta.
Tāpat, pēc tiesībsarga domām, nav rodams ekonomisks skaidrojums, kāpēc cita iespējamā alternatīva - pienākums izklaides vietas īpašniekam vai valdītājam aprīkot iekštelpas ar trokšņa monitoringa iekārtu - rada nesamērīgu slogu komersantiem.
Tiesībsarga ieskatā esošie MK noteikumi būtu jāpapildina ar normu, kas ļautu pašvaldībām pašām regulēt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanas nosacījumus izklaides vietās, īpaši atkarībā no konkrētās izklaides vietas specifikas vietējā teritorijā. Tas varētu sabalansēt cilvēku tiesības uz naktsmieru un izklaides vietu tiesības uz īpašumu, uzskata tiesībsargs.
Vēl viens tiesībsarga ieteiktais risinājums ir noteikt vienotu kārtību, ka izklaides vietās skaņu pastiprinošās iekārtas ir aizliegts izmantot no plkst.23 līdz 7 (izņemot, ja trokšņa līmenis nepārsniedz 35 dB). "Šis risinājums neliedz turpināt darbu izklaides vietai un vienlaicīgi nodrošina cilvēku tiesības uz naktsmieru. Proti, tad, kad cilvēki guļ, mūzika netiek atskaņota vai tiek atskaņota tādā skaļumā, ka tā netraucē naktsmieram," piebilst Koņuševskis. Šo noteikumu ievērošanu varētu īstenot pašvaldības policija, izmantojot trokšņa mērītājus vai arī uzliekot pienākumu izklaides vietām ierīkot trokšņa kontroles monitoringa iekārtas.
EM piedāvā izmaiņas arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tiesībsarga ieskatā tas jāpapildina ar normu, kas noteiktu vispārēju publisku pasākumu (ārtelpā) norises laiku no plkst.7 līdz 23, cita starpā paredzot īpašus izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība var noteikt ilgāku norises laiku. Attiecībā uz bērnu pasākumiem jāparedz vēl īsāks norises laiks - līdz plkst.22. Izņēmumi varētu būt valsts svētku pasākumi.
Tāpat tiesībsargs nerod racionālu izskaidrojumu, kādēļ pašvaldība varētu lemt par trokšņa lieluma palielināšanu, bet ne par tā samazināšanu. Iedzīvotāju interešu samērošanas nolūkos pašvaldībai būtu jāparedz tiesības lemt arī par mazāku trokšņa līmeni.
Jau pieminētajos MK noteikumu grozījumos un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumos paredzēts, ka Tiesībsarga birojam būs jāveic tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes izvērtējums. Tiesībsargs iebilst šādai norādei, ņemot vērā, ka tā kompetencē ir izvērtēt pamattiesību ievērošanu, nevis trokšņa mērījumu kontroles efektivitāti. Turklāt šāda uzdevuma došana tiesībsargam ir pretrunā ar tiesībsarga neatkarības principu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar tiesībsarga secinājumiem Latvijā esošais vispārīgais tiesību aizsardzības mehānisms, kā iedzīvotājiem vērsties pret skaļu trokšņošanu, nav efektīvs izklaides trokšņu gadījumā.
Arī iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" pārstāvji uzskata, ka EM piedāvātie priekšlikumi izklaides trokšņu mazināšanai ir neefektīvi un nerisinās problēmas.