Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā ceturksnī bija 66,394 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 9%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.
Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā ceturksnī azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 37,923 miljonus eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī. Tostarp ieņēmumi no kazino spēles samazinājušies par 2,7%, veidojot 32,199 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora palielinājušies par 6,5%, sasniedzot 4,942 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu spēlēm kāpuši par 29,9% - līdz 782 000 eiro.
Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēļu automātiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 25,66 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni ir kritums par 18,9%.
Savukārt azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā ceturksnī bija 2,153 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām - 639 000 eiro, kas ir par 2,5% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 19 000 eiro apmērā, kas ir kritums par 21,8%.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka 2025.gada pirmā ceturkšņa zemie azartspēļu tirgus rezultāti skar gan sauszemes, gan interaktīvo azartspēļu komersantus - pēc operatīvajiem statistikas datiem septiņi no tiem pirmo ceturksni noslēguši ar zaudējumiem, savukārt vēl diviem bilance būs neitrāla, proti, bez peļņas un bez zaudējumiem.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā atzīmē, ka, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, spēļu zāļu skaits ir samazinājies par 16 vienībām, bet azartspēļu automātu skaits ir sarucis par 388.
Lai ierobežotu nelegālā tirgus piedāvājumu un iespējas pieslēgties Latvijā nelicencētām azartspēļu vietnēm, 2025.gada pirmajā ceturksnī pieņemti 90 lēmumi par vietņu bloķēšanu, kas nosūtīti elektronisko sakaru komersantiem, kredītiestādēm un maksājumu iestādēm izpildei un maksājumu nepieļaušanai.
Šogad pirmajā ceturksnī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe sniegusi 107 klātienes un 93 attālinātās konsultācijas. Savukārt Pašatteikušos personu reģistrā 2025.gada 31.martā bija iekļauta 35 461 persona ar aktīvu aizliegumu vismaz 12 mēnešus piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs.
2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā azartspēles organizēja 19 komersanti, tostarp seši komersanti organizēja klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, trīs komersanti organizēja azartspēles totalizatora likmju pieņemšanas vietās, bet 17 komersanti - interaktīvās azartspēles.
LETA jau vēstīja, ka 2024.gadā Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm bija 299,444 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir pieaugums par 3,7%.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā.