Sākoties ceļojumu sezonai, PMLP aicina pārliecināties par pases derīgumu

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu aktīvajai sezonai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) kopīgi ar starptautisko lidostu „Rīga” aicina iedzīvotājus jau savlaicīgi pārliecināties par pases derīgumu, lai pēdējā brīdī nenāktos piedzīvot vilšanos un atteikties no gaidītā ceļojuma.

Pēc Valsts robežsardzes informācijas, šogad izceļošana no Latvijas liegta jau 118 personām, kuras robežu vēlējušās šķērsot ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš vai kura citu iemeslu dēļ nav derīga ceļošanai.

„Līdz ar pasažieru skaita palielināšanos vasaras sezonā saskaramies ar problēmu, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nevar nokļūt izvēlētajā galamērķī, jo viņu pases derīguma termiņš ir beidzies vai arī tā nav derīga ceļošanai uz izvēlēto valsti,” norāda starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru rīcībā ir pases ar derīguma termiņu 50 gadi, jo šīs pases kopš pagājušā gada vairs nav derīgas ceļošanai ārpus Šengenas zonas.

Kā skaidro PMLP, pirms plānotā ceļojuma svarīgi ir pievērst uzmanību ne tikai pasē ierakstītajam dokumenta derīguma termiņam, bet arī izsniegšanas datumam, jo ceļošanai ārpus valsts nav derīgas pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 1.jūlijam (ar ielīmētu fotokartīti). Tāpat vērīgiem jābūt tiem iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir pases ar derīguma termiņu 50 gadi, jo šīs pases ir derīgas tikai izmantošanai Latvijā, kā arī ceļojumiem pa Šengenas zonas valstīm, kurās atcelta robežkontrole. Dodoties ceļojumā uz valstīm ārpus Šengenas telpas, tai skaitā arī Īriju, Lielbritāniju, Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju būs nepieciešams saņemt jauno pasi.

PMLP atgādina, ka jaunu pasi iedzīvotāji var noformēt jebkurā Pārvaldes teritoriālajā nodaļā visā Latvijā neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Piesakoties jaunajai pasei, nepieciešams uzrādīt iepriekšējo pasi vai dzimšanas apliecību, ja pasi saņem pirmo reizi.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais