Tiesībsargs: Tūkstošiem bērnu Latvijā pašvaldību dēļ ir liegta regulāra saskarsme ar ģimeni

Piedāvāt uzturēšanos internātā kā alternatīvu pašvaldību nespējai vai negribēšanai risināt skolēnu transportēšanas un ģimeņu sociālo problēmu jautājumus ir nepieņemami, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jānosaka kritēriji bērnu izmitināšanai pamatskolu internātos un pirmsskolas diennakts grupās, kā arī šī pakalpojuma prasības, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, dzīvošana internātā nav bērna "otrās mājas" - tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei.

Birojā norāda, ka vairākiem tūkstošiem bērnu Latvijā faktiski ir liegta regulāra saskarsme ar ģimeni un aprūpes un uzticības personas klātbūtne pašvaldību dēļ. Tiesībsara ieskatā vardarbības gadījumā bērnam, kas dzīvo internātā, ir ierobežotas iespējas saņemt atbalstu ģimenē.

Lai gan vēsturiski uzturēšanās internātā tika pamatota ar izglītības iegūšanu un ērtāku nokļūšanu līdz izglītības iestādei, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Internāti tiek izmantoti kā transportēšanas vai ģimenes sociālo problēmu risināšanas rīki, taču bērnam, jo īpaši pirmsskolas un pamatizglītības vecumā, jābūt iespējai ik dienu doties uz izglītības iestādi un atgriezties mājās. Palikšana ārpus tām ir izņēmums nevis 21.gadsimta norma, norāda birojā.

Kopš Izglītības likuma pieņemšanas 1999.gadā ir spēkā pašvaldības pienākums nodrošināt transportu skolēnu nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Tātad izglītības iegūšanas nodrošināšanai ir pieejami papildu līdzekļi, un ar tiesībām uz izglītību vairs nevar attaisnot internātu pastāvēšanu.

Lai gan ir veikti atsevišķi soļi jomas sakārtošanā, tie nav uzlabojuši situāciju pēc būtības un joprojām daudzi bērni piecas dienas nedēļā pavada internātā, norāda Jansons. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir svarīgi bērna pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei.

Tiesībsarga birojā skaidro, ka internātu "aizstāvībai" tiek minēts transporta trūkums, speciālo izglītības programmu nepieejamība un ģimenes apstākļi, tomēr nevienā no šiem gadījumiem netiek patiesi aizsargātas bērna intereses - tieši pretēji - nereti saskatāma situācijas vērtēšana no pašvaldības un pieaugošu ērtību un izdevīguma prizmas.

Tiesībsargs atzīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina izglītības ieguve bērniem ar speciālām vajadzībām un transports nokļūšanai uz skolu un atpakaļ. Abi pienākumi prasa finanšu resursus, taču tādi nepieciešami arī internātu uzturēšanai. Arī bērnu ar speciālām izglītības vajadzībām nokļūšana uz skolu no līdzekļu izlietojuma nav daudz atšķirīgāka par pārējo bērnu transportēšanu.

Pērn jūnijā tiesībsargs veica aptauju visas valsts mērogā par mācību sākuma laiku un skolēnu nokļūšanu uz skolu. Aptaujā iegūtie dati un arī pēc tam atsevišķi uzrunāto pašvaldību sniegtā informācija šobrīd tiek analizēta ziņojumā, kuru tiesībsargs publiskos līdz jaunā mācību gada sākumam.

Jau šobrīd var vērot sakarību starp izglītības iestādēm, kurās īstenotas speciālās izglītības programmas, un praksi organizēt transportu uz tām divas reizes nedēļā - pirmdien un piektdien. Vienlaikus nevar apgalvot, ka divreiz nedēļā organizētie maršruti būtu ievērojami garāki par tiem, kuri tiek organizēti katru darbadienu, norāda tiesībsargs. Tas liek secināt, ka ikdienas pārvadāšanai atbilstošs risinājums ir iespējams, ja ir vēlme tādu īstenot.

Birojā informē, ka pērn maijā tiesībsargs nosūtīja vēstuli par skolēnu nokļūšanu uz izglītības iestādi visām novadu pašvaldībām, aicinot pašvaldības informēt, ja pārtraukt internātu uzturēšanu vai vismaz samazināt tajos dzīvojošo bērnu skaitu tām liedz kādi šķēršļi vai citi iemesli. Neviena pašvaldība nesniedza atgriezenisko saiti par šo jautājumu, kas varētu liecināt gan par pašvaldību nevēlēšanos risināt internātu problēmu, gan par reālu šķēršļu pārtraukt internāta pakalpojumu pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem neesību, skaidrojusi Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tāpat tiesībsargs nepiekrīt, ka internāts ir labākais risinājums bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Grāvere uzsver, ka šāda domāšana ir pašvaldības iestāžu (bāriņtiesas, sociālā dienesta) bezdarbības tolerēšana, jo nelabvēlīgā m ģimenēm ir jāsniedz palīdzība problēmu risināšanā, bet, ja tas nav iespējams, jālemj, vai bērns var turpināt dzīvot apdraudošā vidē ģimenē. Vienlaikus jāņem vērā, ka bērns internātā dzīvo tikai darbadienās, savukārt nedēļas nogalēs, svētku dienās un brīvlaikā atgriežas mājās. Tas nereti ir laiks, kad notiek lielākās krīzes ģimenēs, tostarp alkohola lietošanas rezultātā. Tādā gadījumā internāts rada iespēju nerisināt problēmas un ļaut tām samilzt, paudusi Grāvere.

Tiesībsargs ar cerību raugās uz plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas pilnvarotu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par skolēnu izmitināšanu diennakts uzraudzībā, dienesta viesnīcā, internātā. Šobrīd šāda tiesiskā regulējuma nav, kā rezultātā dažkārt internāta pakalpojums tiek nodrošināts arī tiem, kuriem tas nemaz nav nepieciešams.

Grāvere uzsvērusi, ka noteikumi paši par sevi situāciju neatrisinās bērna labākajās interesēs, tāpēc iesaistītajiem būtu jāpārdomā, vai pirmsskolā un pamatskolā vispār var būt tādas situācijas, kurā bērna palikšana izglītības iestādē būtu jebkādā mērā attaisnojama. Līdztekus jāizsver, kādi būtu izņēmuma gadījumi šādai palikšanai un kā tiktu nodrošinātas bērnu cilvēktiesības, sākot no cilvēka cieņai atbilstošiem sadzīves apstākļiem līdz sadzīves prasmju apguvei.