Operatīvi nesaņemot Mērsraga novada domes saskaņojumu jūras novērošanas torņa būvniecībai, Aizsardzības ministrija atmetusi ar roku demokrātiskai vietējo iedzīvotāju pierunāšanai un šonedēļ vērsīsies valdībā, lai saņemtu atbrīvojumu no tālākām diskusijām.
Iepriekš aizķeršanās uz daudziem mēnešiem iznāca ar Apšuciemā ieplānoto torni. Vietējie iedzīvotāji bailēs kļūt par ienaidnieka mērķi vai radaru apstarojuma objektu, kā arī nevēloties ikdienā skatīties uz milzīgu neglītu konstrukciju, sākotnēji pateica nē torņa būvniecībai. Visbeidzot kompromiss te panākts, taču ietiepusies šogad darbu sākusī Mērsraga novada pašvaldība. Termiņi projekta īstenotājiem spiež, un NATO pieprasa nodrošināt savas ārējās robežas uzraudzību. Tāpēc ministrija mēģinās pirmo reizi iedarbināt glābšanas mehānismu Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtībā – Ministru kabineta noteikumos, kas ar valdības lēmumu ļauj izvairīties no sabiedriskās apspriešanas un nepieciešamības saņemt vietējās būvvaldes piekrišanu. Jāatgādina, ka šādi pašvaldību un to iedzīvotāju tiesības ierobežojoši noteikumi tika pieņemti pērnā gada nogalē, pēc tam, kad gada garumā par novērošanas torņa izvietošanu nācās diskutēt ar Apšuciema iedzīvotājiem.
Mērsraga gadījumā sarežģījumus izraisījusi pašvaldības pašlikvidēšanās, pievienojoties Rojas novadam, un tam sekojusī atdalīšanās. Tādējādi ar divām pašvaldībām Aizsardzības ministrija jau ir runājusi, bet tagad būtu jāturpina trešais sarunu aplis. Zinot, ka pirmā pašvaldības reakcija ir noraidoša, ministrija nolēmusi iet alternatīvu ceļu. Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis norāda: «Mērsrags ir pēdējais, kas traucē savienot jau gatavās sistēmas daļas vienā veselumā. Viņi sabotē šo procesu!»
Tomēr Mērsraga mērs Lauris Karlsons noliedz pārmetumus sabotāžā un grasās doties uz valdību skaidrot, kādēļ miests nevēlas pieļaut raidītāja uzstādīšanu ministrijas nolūkotajā vietā. Viņš ir pārliecināts, ka līdzīgi, kā tas bija stāstā par Mērsraga un Rojas laulības šķiršanu, arī šoreiz izdosies pierādīt mērsradznieku iebildumu pamatotību. Torni ar lokatoru iecerēts izvietot pašvaldības vienīgajā pludmalē – simts metru no bākas, kas ir kultūrvēsturisks objekts. Vietā, kur saskaņā ar novada attīstības plānu attīstīsies tūrisms un jau tagad top viesu nami. Protams, metāla tornis ar rotējošu antenu galā tūristus drīzāk aizbaidīs, nekā pievilinās. Pašvaldības ieskatos torni lietderīgāk būtu novietot ostas industriālajā teritorijā, taču tam nepiekrīt ministrija – projekta kārtējai pārskatīšanai trūkst laika. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pat nācis klajā ar ideju, ka pašvaldībām, bremzējot valstiski nozīmīgus projektus, vajadzētu arī finansiāli par to atbildēt. Izrādās, ka būvnieki jau prasot atlīdzību par darbu aizkavēšanos. «Mēs esam gatavi šo sadārdzinājuma čeku nosūtīt pašvaldībai,» L. Karlsonu biedē A. Pabriks. Pašvaldības vadītājs savukārt iebilst: «Mums jau ir līdz kaklam.»
Cīnoties ar kārtējo šķērsli projekta īstenošanā, ministrija izvairās lietot militāro terminoloģiju un runā par civilajiem ieguvumiem. Sistēma vajadzīga glābšanas dienestiem, ostām, jūrniekiem. Pagājušajā nedēļā pie Ragaciema jūrā noslīka cilvēks – atrast viņu neizdevās. Glābēji apgalvo, ka 1500 latu vērtā operācija bija nesekmīga, jo tās norises rajonā nav uzbūvēts jūras novērošanas punkts. Mērsraga mērs tikmēr pārmet ministrijai nodarbošanos ar demagoģiju. Ja arī tornis ar videonovērošanas iespējām fiksē nelaimes gadījumu, helikopters tāpat izlido no Lielvārdes, kuģis iziet no Rīgas un finālā iespējama vien slīkoņu makšķerēšana. Īsti glābšanas darbi būtu iespējami, izvietojot glābēju vienību ostā.
***
JŪRAS NOVĒROŠANAS SISTĒMA
Kopā 15 novērošanas punktu: 1 – Rīgā, 2 – Vidzemē, 10 – Kurzemē + 2 mobilās stacijas.
Kopējās projekta izmaksas – 13,6 miljoni latu
Projektu īsteno Spānijā reģistrēts uzņēmums – INDRA Sistemas S.A.