Saeimas deputātu vairākums trešdien noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās.
Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
"Pret" likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.
Likumprojekts paredzēja, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstēs veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva.
Tika plānots, ka likums attieksies uz tām kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un atbilst vairākiem kritērijiem. To piemēros kapitālsabiedrībām, kuru juridiskā adrese divus pārskata gadus būs atradusies Latvijā, kurās vidējais nodarbināto skaits būs vismaz 250 cilvēki, kuru neto apgrozījums būs vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma būs vismaz 43 miljoni eiro.
Atbilstoši šiem nosacījumiem, likums attiektos uz ļoti nelielu kapitālsabiedrību skaitu. Pēc AS "Nasdaq" Riga datubāzē pieejamajiem datiem, uz 2024.gada 19.septembri Latvijā kopumā bija tikai divas šādas kapitālsabiedrības, iepriekš informēja Labklājības ministrijā (LM).
Šajos uzņēmumos tiktu prasīts nodrošināt, lai nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji pildītu vismaz 40% no padomes amatiem, vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņemtu vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.
Attiecīgajām kapitālsabiedrībām līdz šī gada 30.jūnijam būtu jāizpilda vismaz viena no noteiktajām prasībām. Kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2026.gada vasaras beigām nebūs sasniegušas vienu no noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem, jāsniedz nepieciešamo informāciju Latvijas Bankai, lai pierādītu, ka kandidātu atlases process ir bijis atklāts un atbilst likumprojektā noteiktajām prasībām. Līdztekus Latvijas Banka tīmekļvietnē publicēs informāciju par kapitālsabiedrību pārkāpumiem, vajadzības gadījumā nosakot piespiedu izpildes līdzekļus proporcionālai dzimumu pārstāvniecībai valdēs un padomēs, tostarp uzņēmumam var piemērot Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.
Tāpat bija plānots noteikts, ka, izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, darba devējam priekšroku būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, tātad - ja uzņēmuma vadībā vairāk ir vīriešu, tad šādā gadījumā būtu jādod priekšroka sievietei, un otrādi.
Ar izmaiņām bija paredzēts noteikt, ka turpmāk attiecīgajām kapitālsabiedrībām reizi gadā savā tīmekļvietnē būs jāpublicē paziņojums par dzimumu pārstāvniecību to valdēs un padomēs, informācijā iekļaujot arī paskaidrojumus gadījumā, ja proporcionālo dzimuma līdzsvara attiecību nav izdevies nodrošināt.
Jau ziņots, ka LM likuma aprakstā atsaucās uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta apkopotiem statistikas datiem, kas liecinot, ka pērn Latvijā tikai 23,9% no valdes un padomes locekļiem lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos bija sievietes. ES vidējais rādītājs šajā jomā ir augstāks - 35,1%.
Pašlaik Latvijas biržā kotētajos uzņēmumos 72% no valdes amatiem pilda vīrieši, savukārt 28% no valdes amatiem pilda sievietes. Padomēs šī proporcija saglabājas līdzīga ar 74% vīriešu un 26% sieviešu pārstāvniecību. Latvija esot vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur sieviešu īpatsvars lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs kopš 2013.gada ir samazinājies par 4,7%.
Arī Latvijas "Top 101" vērtīgāko uzņēmumu dati rādot, ka to valdēs tikai 22% amatu pilda sievietes, savukārt padomēs skaits ir vēl mazāks - 19% amatu ir sievietēm.
Arī valsts uzņēmumu pārvalde neizceļas ar labāku dzimumu pārstāvniecību iepretim citiem Latvijas uzņēmumiem - tur 28% vadības amata vietu ir sievietēm, bet lielākā daļa jeb 72% - vīriešiem.