Pērn taromātos labdarībai ziedoti teju 450 000 eiro

© unsplash.com

Pērn Latvijas iedzīvotāji ar taromātu starpniecību labdarībai novirzījuši teju 450 000 eiro no atgrieztās depozīta maksas par nodotajiem iepakojumiem, informē SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna.

Tostarp 40% jeb 155 825 eiro ziedoti Ukrainas atbalstam, vēl 31% jeb 123 403 eiro novirzīti dzīvnieku patversmēm, bet 11% jeb 42 952 eiro iedzīvotāji ziedojuši trūcīgiem senioriem.

Savukārt smagi slimiem bērniem 2024.gadā saziedoti teju 20% no kopsummas jeb 70 463 eiro.

Papildu 17 007 eiro tika saziedoti veikalu tīkla "Maxima" taromātos, kur iedzīvotāji laika posmā no 2023.gada decembra līdz 2024.gada septembrim varēja novirzīt depozīta maksu rehabilitācijas centra "Poga" mazajiem pacientiem.

Savukārt veikalu tīkla "Lidl" taromātos, kur tiek īstenots atsevišķs ziedošanas projekts senioru atbalstam "Vecums nav vientulība", 2024.gadā pircēji saziedoja 37 369 eiro.

DIO apkopotā informācija liecina, ka gada laikā depozīta sistēmas lietotāji ziedoja vidēji 1% no atgūtās depozīta maksas. Lielākā daļa no kopsummas ziedota tieši Rīgā, savukārt decembrī ziedotās naudas īpatsvars pieauga līdz 1,26% no atgūtās depozīta maksas.

Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

2023.gadā DIO strādāja ar 24,862 miljonu eiro apgrozījumu un 1,683 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "Iterum" (iepriekš "PET Baltija") (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

Latvijā

Raidījums "Nekā personīga" turpina pētījumu par Krievijas Fonda ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai jeb saīsināti Pravfond naudas darījumiem ar prokrieviskajiem aktīvistiem Latvijā. Šīs summas atrodamas tūkstošiem noplūdušu epastu un dokumentu mapēs. Tur atrodami arī līgumi un sarakstes, kas apliecina - aktīvā kampaņa par bērnu tiesību aizstāvību, ko stutēja Krievu valodas referenduma viens no līderiem kā arī tagad Rīgas domē ievēlētā Jūlija Stepaņenko, atbalstīta no Krievijas.

Svarīgākais