Virzās Rail Baltica projekts

Otrdien, 31. maijā, Satiksmes ministrija saņēmusi gala ziņojumu par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā.

Ziņojumā iekļautas prognozes par potenciālo kravu un pasažieru plūsmu, iespējamo izmaksu aplēses, kā arī sniegti priekšlikumi projekta turpmākajai īstenošanai. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu tas vēl būs jāapstiprina izpētes projekta starptautiskajai vadības komitejai, kurā ietilpst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji.

Pēc tam paredzams, ka tehniski – ekonomiskās izpētes rezultātus pētījuma veicējs „AECOM Ltd.” mēneša laikā prezentēs Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, tai skaitā mediju pārstāvjiem.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, Baltijas valstīm būs jāpieņem lēmums par jaunās, Eiropas Savienības dzelzceļu savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošās dzelzceļa līnijas izveidi. Šāda diskusija visu trīs valstu starpā varētu norisināties Baltijas Transporta ministru forumā, kas paredzēts šā gada septembrī.

Eiropas platuma Rail Baltica dzelzceļa izbūves izpēte tika uzsākta 2010. gada aprīlī. Pamatojoties uz pētījuma veicēja sniegtajiem secinājumiem, pagājušā gada decembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji konceptuāli vienojās, ka izdevīgākais Rail Baltica maršruts būtu Tallina – Pērnava – Rīga – Bauska– Paņeveža – Kauņa, un tika uzsākta šī maršruta detalizēta izpēte.

Izbūvējot jaunas Eiropas platuma 1435mm sliedes, būtu iespējams nodrošināt maksimālo pieļaujamo ātrumu pasažieru satiksmei līdz 250 km/h. Tas nozīmē, ka ceļu no Rīgas uz Tallinu būtu iespējams veikt divās stundās, līdzīgi arī maršrutā Rīga – Kauņa. Sagaidāms, ka šādas dzelzceļa līnijas izbūve varētu būtiski mainīt pasažieru braukšanas paradumus un ievērojami tuvināt trīs valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas lielākās pilsētas.

Izpēte par Eiropas platuma sliežu izbūvi Rail Baltica koridorā iekļauta Eiropas transporta tīkla (TEN-T) 2007. – 2013. gada perioda daudzgadu programmā, un Rail Baltica ir ES prioritārais projekts. No TEN-T budžeta izpēte tiek finansēta 50% apmērā. Projekta nacionālo līdzfinansējumu 50% apmērā proporcionāli nodrošina katra valsts no budžeta līdzekļiem. Izpētes kopējās izmaksas ir līdz 396 000 eiro (280 000 lati), un tās sedz trīs Baltijas valstis kopā.

2009. gada nogalē izsludinātajā atklātajā konkursā piedalījās desmit pretendenti no Spānijas, Lielbritānijas, Somijas, Francijas, Vācijas un arī no Latvijas. Iepirkumā uzvarējušais uzņēmums „AECOM Ltd.” ir globāls profesionālu tehnisko un vadības pakalpojumu sniedzējs tādās jomās kā transporta infrastruktūra, pārvadājumi, apkārtējā vide un enerģētika. Kompānijā darbojas vairāk kā 45 000 darbinieku un tā apkalpo klientus vairāk kā 100 pasaules valstīs, tai skaitā trīs Baltijas valstīs.

Latvijā

Vai “airBaltic” pērk lidmašīnas, lai tās izīrētu citiem? Šāds jautājums sociālajos tīklos sastopams bieži, kopš nacionālā aviokompānija paziņoja, ka no nākamā gada papildu lidmašīnas tiks izīrētas aviācijas gigantam “Lufthansa Group”. Par to, ko šis darījums nozīmē lidsabiedrībai un iedzīvotājiem, plašāk vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.