Satraucoša statistika: tikai piektā daļa strādājošo jūtas labi esošajā darbavietā

Pēdējā laikā pārliecinoši emocionāli un fiziski labi savā darba vietā jūtas tikai 21 % aptaujāto Latvijas strādājošo, kamēr aptuveni trešā daļa jeb 27 % strādājošo tā nejūtas, liecina vadošā darba vides risinājumu sniedzēja AS “Hestio” un “Norstat Latvija” īstenotā aptauja.

Aptaujas dati rāda, ka 52 % strādājošo savā darba vietā jūtas drīzāk labi, domājot par savu emocionālo un fizisko labsajūtu, savukārt 30 % norāda, ka pašreizējā darbavietā nejūtas apmierināti, no tiem teju 5 % apsver iespēju šo iemeslu dēļ pamest darbu.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka, lai gan puse strādājošo jūtas drīzāk emocionāli un fiziski labi, ir satraucoši redzēt, ka samērā liela daļa tomēr nav pilnībā apmierināti ar apstākļiem savās darbavietās. Jāatzīst, ka nenovērtējamu ietekmi uz darbinieku labbūtību dod tādi darba vides pamata labumi kā kafija, tēja, arī svaigi augļi un uzkodas. Rūpes par darbiniekiem ar šādiem praktiskiem apliecinājumiem korelē ar darbinieku motivāciju, darba efektivitāti un lojalitāti savai darba vietai, līdz ar to darba vides uzlabošana ir ne tikai mūsdienu diktēta tendence, bet instruments darba devēju un ņēmēju attiecību stiprināšanā. Lai panāktu ilgtermiņa uzlabojumus, svarīgi iet pat soli tālāk un piedāvāto “labumu grozu” paplašināt, nodrošinot, piemēram, veselības apdrošināšanu ar mentālās veselības segumu, sporta klubu apmeklējumus un papildu brīvdienas ģimenēm ar bērniem. Priecē, ka arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā cenšas ieviest šo praksi,” norāda AS "Hestio" valdes loceklis Gustavs Dreimanis.

Kopumā uzņēmumi labbūtības risinājumiem ir gatavi novirzīt aptuveni 15 līdz 30 eiro uz vienu darbinieku mēnesī, atkarībā no uzņēmuma lieluma. “Izmaksas darbinieku labbūtībā variē atkarībā no uzņēmuma lieluma. Mūsu dati liecina, ka mazie uzņēmumi iegulda 31 eiro, vidējie uzņēmumi - 22 eiro, savukārt lielo uzņēmumu segmentā — vidēji 15 eiro. Tajā pašā laikā jāņem vērā arī fakts, ka šīs summas var ietekmēt iegādāto preču apjoms,” norāda Dreimanis.

Strādājošie norāda faktorus, kas liktu justies fiziski un emocionāli labāk

Veiktajā pētījumā analizēti arī faktori, kas ļauj strādājošajiem savā darba vietā justies emocionāli un fiziski labāk, secinot, ka prioritāri jeb 50 % gadījumu tās varētu būt papildus brīvdienas un fleksibls darba laiks. Tikmēr 27 % gadījumu respondenti uzsvēruši, ka svarīgi būtu no darba devēja puses nodrošināt tādus fiziskos labumus kā kafiju, tēju, ūdeni, svaigus augļus un uzkodas. Tikpat bieži tika norādīta arī dažādu saliedēšanās pasākumu, piemēram, kopīgas atpūtas ar kolēģiem un pārgājienu nozīme emocionālās un fiziskās pašsajūtas uzlabošanai.

Uzskaitot vēl faktorus, kas veicinātu emocionālo un fizisko labsajūtu darba vietā, tika izcelta tehnoloģiju un iekārtu pieejamība (19 %), personīgās vai profesionālās izaugsmes lekcijas vai semināri (18 %), ergonomiskas darba vides nozīme, kas iekļauj plašas, uzkoptas telpas, stāvgaldus, sapulču kabīnes (18 %), sporta aktivitātes, tostarp trenažieru zāles pieejamība vai sporta zāles abonements (14 %).

Dreimanis: “Esmu pārliecināts, ka minētie faktori ir nozīmīgi ikvienam no mums. Tiesa, ne visos uzņēmumos par tiem ir padomāts, jo ne vienmēr uzņēmumos labbūtība ir prioritāšu augšgalā. Prakse rāda, ka teju lielākajai daļai uzņēmumu pamata labumu grozu veido uzkodas un dzērieni - kafija, tēja, piens u.tml. Taču, domāju, ka nākotnē, augot izpratnei un arvien vairāk redzot labās prakses piemērus, darba devēji saskatīs labbūtības risinājumu nepieciešamību un ilgtermiņa ietekmi uz darbiniekiem. Manā skatījumā tie uzņēmumi, kuri jau šobrīd apzinās labbūtības ietekmi attiecību veidošanā ar saviem darbiniekiem, nākotnē iegūs kā pievilcīgi darba devēji un kāpinās savu konkurētspēju.