Būvniecības nozares pārstāvis nosauc divus iemeslus, kāpēc vietējo darbaspēku varētu izkonkurēt ārvalstnieki

© unsplash.com

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātība Latvijā ir kļuvusi par svarīgu risinājumu vietējā darba spēka trūkumam. Tas īpaši jūtams nozarēs, kur nepieciešams zemas kvalifikācijas darbaspēks. Turklāt demogrāfiskās tendences rada vajadzību piesaistīt kvalificētu ārvalstu darbaspēku. Kāda interese no uzņēmējiem ir par trešo valstu pilsoņiem un kāpēc, vairāk stāsta 360TV Ziņas.

Kvalificēts darbaspēka trūkums ietekmēs 75% Latvijas uzņēmumu nākotnes plānu - vai to varētu risināt trešo valstu pilsoņi? "Iemesls ir tāds, ka vietējā darba tirgū nav šo strādnieku, kas ir nepieciešami. Teiksim, būvniecības nozarē ir, bet galvenā atšķirība ir motivācija, darba spējas," stāsta arhitektūras būvniecības nozares pārstāvis Mārtiņš Vārba.

Vietējie strādnieki nevēloties strādāt par piedāvāto atalgojumu vai darba atdeve par piedāvāto summu ir ievērojami mazāka, nekā bieži vien tā ir trešo valstu pilsoņiem.

“Mūsu darbaspēka problēmas, kā jau zinām, reģionos, ir alkohols un ātra slimības lapu ņemšana. Tam ārvalstniekam ir tomēr cita motivācija, viņš grib šeit strādāt.”

Paplašinoties uzņēmumiem, arī tie darba devēji, kuri līdz šim nav nodarbinājuši trešo valstu pilsoņus, sāk par to interesēties, jo vienkārši vietējais darbaspēks nav pietiekams.

Vairāk skaties video.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais