"airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētāja Martinova parādsaistības pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētāja Andreja Martinova parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šogad februārī veidoja 25 544 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā darba sākuma amatpersonas ienākumu deklarācija 2025.gada 11.februārī.
Deklarācija liecina, ka Martinovs šogad februārī bija "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs, AS "INVL atklātais pensiju fonds" padomes loceklis, Finanšu izglītības biedrības valdes loceklis, AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") Investīciju komitejas loceklis, kā arī "INVL Financial Advisors" Latvijas filiālē viņš bija persona, kas pilnvarota pārstāvēt komersantu darbību.
Tāpat februārī Martinova īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, bet lietošanā - zemē un ēkas Rīgā, kā arī zeme un ēkas Jūrmalā. Vienlaikus Martinovam šogad februārī lietošanā bija 2022.gada "Subaru" un 2024.gada "Mini" automašīnas.
Vienlaikus Martinovam šogad februārī piederēja 103 energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", akcijas 424 eiro nominālvērtībā, 100 AS "Kalve Coffee" akcijas 666 eiro nominālvērtībā, kā arī 14 AS "Rīgas starptautiskā autoosta" akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā.
Savukārt viņa izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, šogad februārī kopumā veidoja 257 974 eiro.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" pagaidu padomē šogad 11.februārī par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecēla Martinovu, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes locekli Larsu Midlandu.
Savukārt šogad 11.martā Midlands atkāpās no amata personisku iemeslu dēļ, tādēļ par kompānijas pagaidu padomes locekli tika iecelts Jurģis Sedlenieks.
Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.