Nav pārliecības par pilnvērtīgu sadarbību starp ministrijām iespējama kara apstākļos

Latvijā trūkst sadarbības starp militāro un civilo sektoru jautājumos par medicīniskās palīdzības sniegšanu iespējama militāra konflikta apstākļos, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā atzīmē raidījums, Krievijas jau trīs gadus īstenotais karš pret Ukrainu ļauj gūt priekšstatu par medicīniskās palīdzības sniegšanu kara apstākļos, bet Latvija šīs iespējas izmanto nepilnīgi, turklāt trūkstot pilnvērtīgas sadarbības starp Aizsardzības un Veselības ministrijām.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka pēc pārrunām ar veselības un aizsardzības ministriem un viņu padotajiem viņš sapratis, ka tikai pēdējā laikā abas nozares apsēdušās pie viena galda, lai detalizēti vienotos par abu jomu spēju sadarboties.

"Veselības ministrija (VM), protams, domā, ka krīzes un kara laikā visu ir izplānojusi un darīs Aizsardzības ministrija, bet (...) aizsardzības sektors vairāk domā, ka var paļauties uz VM. Un tikai pēdējā laikā abas puses beidzot ir apsēdušās un runā par to, kādā veidā krīzes gadījumā plānot gan ievainoto karavīru un civiliedzīvotāju plūsmu. No pagājušā gada VM sākusi krājumu izveidi, domā, kā pārsienamos materiālus un medikamentus uzkrāt, kā veidot sadarbību ar ražotājiem. (....) Tur vismaz parādās nepietiekams, bet tomēr finansējums un tā sistēma sāk veidoties. Tās divas lietas, jāsaka godīgi, mums nedarbojas," izteicies prezidents.

Tikmēr Valsts kontrole (VK) šobrīd revidē Latvijas spējas sniegt medicīnisko palīdzību militāra konflikta apstākļos. Revīzijas mērķis ir izvērtēt, vai ir izveidoti priekšnosacījumi karavīru veselības aprūpei un dzīvības glābšanai kara laikā. Revīziju rezultātus plānots publicēt maijā. Iecerēts, ka revīzijas ļaus saprast, kā sadarbojas civilie mediķi un bruņoto spēku speciālisti. Pārbaužu plāns ir norādīt uz nepilnībām plānos un spējā sadarboties.

Jau šobrīd VK revidenti atzīmējot, ka drošības un medicīnas nodrošināšanā jābūt iesaistītiem daudz vairāk spēlētājiem, kā tas ir šobrīd. "Revīzijā aplūkojam divus virzienus - veselības aprūpes un izglītības sektoru spēju sniegt atbalstu NBS un pašu NBS izveidoto sistēmu medicīniskā atbalsta jomā. (..) Mūsu ieteikumi būs vērsti uz to, lai pamainītu atsevišķu aspektu attīstības uzsvarus, uzlabotu esošos mehānismus un ieviestu jaunus, lai stiprinātu medicīniskā atbalsta spējas. Gribam uzskatāmi parādīt, ka katra sektora - veselības, izglītības, iekšlietu utt. - pamatkompetencē ir ne tikai miera laika / civilo sistēmu attīstība, bet arī militārā jeb valsts aizsardzības atzara veidošana. Šis nav tikai NBS un AM uzdevums - tā ir visu sektoru atbildība, katram savas kompetences ietvaros," pauduši VK pārstāvji.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule pēc viesošanās Ukrainā spriedusi, ka krīzes situācijām svarīga ir gatavības apziņa ārstniecības iestāžu vadītājos, personāla gatavošana un nepieciešamie resursi, vienlaikus saprotot, ka "neviens no uzrakstītajiem scenārijiem, kam esam gatavojušies, nebūs tas, kas iestāsies".

Viņas skatījumā, Latvijā viss neesot slikti, bet Latvija ir mierīga valsts - bez teroraktiem, masveida nemieriem, milzu dabas katastrofām, tāpēc ir sistēmiska negatavība liela mēroga nelaimēm. "Mēs joprojām dzīvojam pēc scenāriju izspēles, kas ir sarakstīti ar pilnīgi precīziem plāniem rīcībām, lai gan svarīgākais būtu saprast, kādi ir galvenie principi, kā mēs risinām situācijas militāra notikuma gadījumā, kad iestājas daudz riski," spriedusi Cipule.

Ukrainā pabijušie un ievainotos ārstējušie mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris savukārt mudina Latvijas speciālistus vairāk doties uz Ukrainu un gūt frontes pieredzi. Iepriekš VM plānojusi rīkot šādus braucienus, bet ideja nav īstenota un valsts līmenī šādas pieredzes gūšana netiek stimulēta.

Malzurbis arī mudina pārņemt citu valstu pieredzi un veidot īpašas mediķu komandas, kam ir speciāls aprīkojums, lai lielu katastrofu vai citu nelaimju gadījumā spētu braukt uz jebkuru vietu pasaulē, lai palīdzētu glābt dzīvības. Ikdienā viņi varētu strādāt kā mobilā vienība Latvijas teritorijā.

Rīgas Austrumu slimnīcas mikroķirurgi atzīst, ka šobrīd maz tiek domāts, kā novērst situācijas, ja slimnīcas piedzīvos milzu skaitu ar ievainoto. Latvijā ir daudz slimnīcu, ko var ātri piemērot kara traumu ārstēšanām, bet plānu to pielāgošanai neesot. "Pēc plāna politraumas ir jāārstē visās slimnīcās. Bet tāds īsts politraumu protokols ir tikai daktera Vikmaņa klīnikā un RAKUS. Neatliekamais dienests pieaugušajiem atrodas tikai Gaiļezerā. Būtu labi, ja tiktu izstrādāti plāni A un B, kurās lokalizācijās šos pakalpojumus vēl var sniegt, ja gadījumā iestājas stunda X, ja kāda no kritiskajām slimnīcām nav darbspējīga," atzīmējis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks.

Latvijā arī neesot plānu, vai un kā krīzes apstākļos medicīniskās palīdzības sniegšanā iesaistīt arvien vairāk augošo privāto medicīnas iestāžu loku.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis piekrīt, ka mediķu došanās uz Ukrainu ir atbalstāma un arī viņš bijis gatavs to darīt. "Ja tas būtu nostādīts tā - ir jābrauc, jo jums to vajag zināt, es domāju, ka braucēji būtu. Pagaidām tas ir tikai tādā vēlējuma fāzē - vajadzētu braukt. Un tā tas arī paliek." Viņa skatījumā, mediķiem būtu lietderīgi "iejusties tajā nereālajā vidē".

Tikmēr veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) nav pārliecināts, vai bruņotajiem spēkiem pietiktu militāro mediķu skaits, lai masīva uzbrukuma gadījumā nodrošinātu ievainoto izvešanu no frontes līnijām. Viņš sola izpētīt Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un labot kļūdas un neizdarītos darbus.

Savukārt plāns organizēti sūtīt Latvijas mediķus, lai sniegtu palīdzību un gūtu pieredzi Ukrainā, šobrīd nav VM dienas kārtībā, jo trūkst mediķu ikdienas pakalpojumu nodrošināšanai uz vietas Latvijā.