Prasība publicēt amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi iestādes mājaslapā ir nesamērīga iejaukšanās tās privātajā dzīvē un neatbilst Satversmei, uzskata tiesībsargs.
Kā norādīts tiesībsarga mājaslapā, jau šobrīd informācija par amatpersonu atalgojumu ir sabiedrībai pieejama.
Tiesībsargs atzīmē, ka 1.februārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertā prasība katru mēnesi publiskot iestādes tīmekļa vietnē amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tai aprēķināto atalgojumu.
Tiesībsargs pauž, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, taču jaunais amatpersonu atalgojuma publiskošanas regulējums ir pretrunā Satversmē garantētajām ikviena tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Fakts, ka iestādes amatpersonas saņem ienākumus no valsts budžeta, nepadara informāciju par konkrēta cilvēka atalgojumu mazāk vērtīgu personas privātuma aizsardzības izpratnē, atzīmē tiesībsargs.
Lai aicinātu novērst regulējuma neatbilstību Satversmei, tiesībsargs vērsies Saeimā un lūdzis likumdevēju līdz 2025.gada 25.augustam lemt par jaunā amatpersonu atalgojuma publiskošanas regulējuma izslēgšanu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma.
Tiesībsargs ir norādījis uz vairākiem būtiskiem jaunā regulējuma trūkumiem.
Pirmkārt tiesībsargs atzīmē, ka pastāv citi līdzekļi jaunā regulējuma mērķa sasniegšanai. Šāds regulējums jau ir ietverts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz amatpersonu atalgojuma publiskošanu.
Tiesībsargs skaidro, ka informāciju par konkrētai amatpersonai aprēķināto atalgojumu noteiktā mēnesī cilvēks var saņemt, iesniedzot informācijas pieprasījumu. Turklāt valsts amatpersonas deklarācija atklāj konkrētajai amatpersonai aprēķināto atalgojumu kalendārajā gadā. Līdz ar to jau pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās sabiedrībai bija publiski pieejama informācija par valsts amatpersonu atalgojuma apmēriem. Turklāt šobrīd ir spēkā divi saturiski atšķirīgi regulējumi par amatpersonu atalgojuma publiskošanas jautājumu, skaidro tiesībsargs.
Otrkārt, tiesībsargs norāda, ka jaunais regulējums rada būtiskus riskus amatpersonu privātumam. Tas attiecas uz liela apjoma personas datu apstrādi, kuru kontroli un glabāšanas ierobežojumus pēc to publiskošanas nav iespējams nodrošināt. Līdz ar to pastāvot risks, ka publicētie dati tiks apstrādāti citiem mērķiem, kas ir pretrunā jaunajā regulējumā noteiktajam mērķim - informēt sabiedrību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Treškārt, tiesībsarga ieskatā, jaunais regulējums ir saturiski neskaidrs, jo nevar precīzi identificēt, par kurām amatpersonām jaunais regulējums būtu piemērojams, kā arī cik plaša informācija par atalgojumu ir publicējama. Šāda neskaidrība varot veidot atšķirīgu iestāžu praksi informācijas atklātības nodrošināšanā, un tādējādi radīt nevienlīdzīgu attieksmi.
Tiesībsargs norāda, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula sniedz personas datu definīciju - tā ir jebkura informācija, kas ļauj identificēt fizisku personu, piemēram, konkrētā cilvēka vārds, uzvārds, identifikācijas numurs, atrašanās vietas dati, tiešsaistes identifikators vai viens vai vairāki attiecīgajam cilvēkam raksturīgi fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktori. Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinušas, ka privātās dzīves tiesību saturā ietilpst arī cilvēkam aprēķinātais atalgojums.