70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts iestādes nespēj savlaicīgi reaģēt tādās krīzes situācijās kā dabas katastrofas, ekonomiskās krīzes, kiberuzbrukumi, sociālās vai politiskās nestabilitātes krīzes. 37% sagaida, ka jebkurā no uzskaitītajām krīzēm, tieši organizācijas vadītājs būtu tas, kurš uzņemtos galveno "runas personas" lomu, skaidrojot sabiedrībai notikušo, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" Reputācijas skolas un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" kopīgi īstenotās aptaujas dati*.
Pārliecinoši labi Latvijas valsts iestāžu spēju savlaicīgi reaģēt dažāda rakstura krīzēs vērtē vien 2% aptaujāto, kamēr drīzāk labi - 13%. Tikmēr 17% respondentu ir bijis grūti sniegt savu vērtējumu par šo jautājumu.
"Repute" Reputācijas skolas izveidotāja Iveta Dzērve informē : "Nevienu krīzi nav iespējams kontrolēt, izmantojot ikdienas ierastos vadības un komunikācijas instrumentus. Krīze precīzi izgaismo katras organizācijas iekšējo struktūru un informācijas apriti, paveiktos mājas darbus iespējamo krīžu identificēšanā un scenāriju modelēšanā, spēju strādāt institucionālā līmenī un svarīgākais - spēju uzņemties atbildību un rīkoties. Jebkurā krīzē tie ir svarīgākie faktori, kā notiekošo vērtē sabiedrība. Ņemot vērā aptaujas datus, iedzīvotāji ir bažīgi vai acīmredzot atsaucas uz savā pieredzē esošu negatīvu piemēru, kad valsts iestāžu reakcija un spēja pārvaldīt krīzi ir bijusi novēlota. Tas, ka sabiedrībā nav paļāvības un tā neuzticas valsts institūciju spējai pārvarēt grūtības, ir satraucoša tendence."
Vienlaikus Iveta Dzērve atzīst, ka ļoti bieži dažāda mēroga krīzēs, jo īpaši tajās, kur sākotnēji nav skaidri notikušā apstākļi, ne vienmēr ir jāsteidzas ar pieņēmumiem un spekulācijām.
"Protams, tā ir katras valsts iestādes dilemma - kamēr sabiedrība jau pieprasa atbildes, patiesībā aizkulisēs notiek ļoti intensīvs darbs. Tomēr - jo lielāka pauze, jo parādās lielāka spekulāciju un baumu iespējamība. Ir vērts ņemt vērā, ka mūsdienās tukšums ļoti ātri tiek aizpildīts, un tikai pašas organizācijas, arī uzņēmuma ziņā ir, ar kādu informāciju tas tiks aizpildīts. Tāpēc, pat ja vēl nav skaidras atbildes, ko teikt par notikušā cēloņiem, atbilde par to meklēšanu ir svarīgākā ziņa, kas tajā brīdī ir jāzina iedzīvotājiem. Diemžēl nereti organizācijas par krīzes risināšanu sāk domāt tikai tad, kad tā ir notikusi, lai gan spēju savlaicīgi reaģēt, ko sagaida arī iedzīvotāji, ir jāapgūst vēl pirms iespējamā krīze uzņem apgriezienus," piebilst I. Dzērve.
Lūdzot raksturot, kuram galvenokārt krīzes laikā ir jāskaidro notikušais sabiedrībai, īstenotajā aptaujā 37% Latvijas iedzīvotāju rīcību krīzē primāri sagaida no krīzes skartās iestādes vai uzņēmuma vadītāja. 19% aptaujāto uzskata, ka ar krīzi saistītais skaidrošanas darbs jāuztic
atbildīgajam departamentam vai nozares speciālistam, kas pārzina konkrēto situāciju, savukārt vēl 17% tādā brīdī skaidrojumus sagaidītu no krīzes vadības komandas pārstāvja.
I.Dzērve atzīst: "Īstenotā aptauja atklāj, ka sabiedrība primāri līderību sagaida no iestādes vadītāja - 37% aptaujāto ir svarīgi, ka, uzņēmumam vai valsts iestādei nonākot krīzes situācijā, notikušo sabiedrībai skaidro organizācijas vadītājs. Šis ir atklātības un drosmes laikmets, tāpēc iedzīvotāji no vadītājiem sagaida līderību, tātad spēju uzņemties atbildību un drosmi skaidrot situāciju. Būtiski, ka spēja uzņemties atbildību nenozīmē uzņemties vainu par notikušo. Krīzes situācijā sabiedrība no vadītāja/līdera sagaida rīcību un rīcība ir - atbildība," uzsver I. Dzērve.
Jāuzsver, ka aptaujā arī atklāts, ka tikai 4% kā runas personu krīzes situācijā redzētu juridisko pārstāvi, kas notikušo skaidrotu saskaņā ar likumdošanas niansēm, vēl tikpat (4%) runas personas lomu uzticētu jebkuram no darbiniekiem, savukārt 9% respondentu nav skaidra vērtējuma.
* Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija un "Repute" Reputācijas skolas martā kopīgi īstenotajā sabiedrības aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāji no visas Latvijas.