Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti vēl nepieņēma lēmumu par principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, grozot Dzīvokļa īpašuma likumu.
Šis princips nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem un iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.
Ekonomikas ministrijas ierosinājums paredz, ka uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem parādi pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs rosina noteikt, ka šis princips būtu piemērojams uz trim gadiem.
Juridiskajā birojā uzskata, ka ir jāparedz arī norma, ka uz jaunajiem īpašniekiem attieksies arī tie "pagātnes parādi", par kuriem nebija zināms darījuma noslēgšanas brīdī. Tās varētu būt, piemēram, summas, kas būtu jāmaksā pēc tiesas lēmuma.
"Problēma par parādu tiek uzlikta uz jauno īpašnieku, jo namu apsaimniekotāji paši ar to negrib nodarboties - tiesāties utt.," raidījumā "Uz līnijas" norāda kāds skatītājs.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervins Straupe norāda, ka "šobrīd mēs diskutējam par termiņu. Piedāvātais ir gads, mēs apsveram vajadzību pēc, maksimums, trīs gadu perioda."
Piemēram, ja vecais saimnieks par komunālajiem pakalpojumiem nav maksājis piecus gadus, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jāsedz trīs gadus sakrātie parādi.
"Visvienkāršāk pirms pirkuma veikšanas ir apskatīt pēdējos apsaimniekošanas rēķinus," skaidro E. Straupe.
Žurnālists gan iebilst, ka PDF rēķinus var labot. "Sistēmā ir jāskatās," iesaka E. Straupe.