Saeimā uzsāk diskusiju par vēlēšanu tiesībām bērniem
Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijas rosinātās diskusijas par vēlēšanu tiesību piešķiršanu bērniem raisa lielu interesi. Tomēr eksperti par Saeimas opozīcijas partiju Visu Latvijai!TB/LNNK un Par labu Latviju ideju bērnu balsstiesības deleģēt vecākiem izsakās skeptiski. Vairāk pretargumentu ir arī Saeimas opozīcijai.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Visu Latvijai!TB/LNNK) otrdien apakškomisijas sēdei bija sagatavojis īpašu ziņojumu, kurā izklāstīja ideju par vēlēšanu tiesībām bērniem. Viņš piedāvā apspriest iespēju veikt grozījumus Satversmē, papildinot 8. pantu ar balsstiesībām bērniem, un šīs tiesības īstenotu viņu vecāki jeb dabiskie aizbildņi, piemēram, aizbildņi, ja nav vecāku, vai cilvēki, kuri bērnu adoptējuši.
Parādnieks norāda, ka Satversmē ir noteiktas arī bērnu īpašumtiesības un saskaņā ar likumu tās līdz bērna pilngadībai pārvalda vecāki, pēc šīs analoģijas varētu tikt īstenotas arī vēlēšanu tiesības. Deputāts gan akcentē arī šī jautājuma problemātiku, piemēram, kā sadalīt balsis starp vecākiem, proti, kurš no vecākiem būs tas, kas vēlēs bērna vietā? Tāpat – kā vēlēšanās pārstāvēt bērnus, kuri ievietoti bērnunamos vai audžuģimenē? «Pusbalsi varētu atdot tēvs, pusi māte,» kā iespējamo risinājumu min deputāts. «Ja ir tikai viens no vecākiem, tad balsi atdod viņš,» saka I. Parādnieks. Viņš norāda, ka tiem bērniem, kuriem nav vecāku vai aizbildņu, bet likumiskais pārstāvis ir iestādes vadītājs, viņam šo bērnu balsstiesības nodot nevarēšot. Uz atsevišķu Vienotības deputātu jautājumu, vai tā nebūtu šo bērnu diskriminācija, I. Parādnieks atbild, ka diskrimināciju viņš tur nesaskatot. Zināms, ka šāda iniciatīva par vēlēšanu tiesību došanu bērniem, nākusi no šīs apakškomisijas un ir viena no šo deputātu idejām, kā veicināt dzimstību un novērtēt ģimenes ar bērniem.
Lai gan I. Parādnieks min divas valstis – Vāciju un Ungāriju, kuras apspriež vai ir apspriedušas šādu iniciatīvu, eksperti skeptiski vērtē šo ideju un nezina nevienu valsti, kur tas būtu realizēts. Pirmoreiz par balsstiesību došanu bērniem 2006. gadā runāja toreizējais bērnu ministrs Ainars Baštiks.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas arī darbojas apakškomisijā, jautā: «Kā jūs izšķirsiet, ja tēvam un mātei būs dažādi politiskie uzskati?»
Tieslietu eksperts Aivars Endziņš atzina, ka pārdomājama drīzāk būtu ideja, vai nepazemināt vecumu, no kura bērns var piedalīties vēlēšanās, piemēram, uz 14 gadiem. Bet ideju dot šādas tiesības vecākiem par bērniem eksperts neuzskata par reāli īstenojamu.
