Tiesībsarga birojs: Izglītības likuma grozījumu izstrādē nav ievērotas bērnu labākās intereses

Ir nevis slikti, bet ļoti slikti. Tā situāciju tālmācības skolās raksturo Saeimas izglītības komisijas priekšsēdētaja. Tāpēc deputāti uzrakstīja grozījumus Izglītības likumā. To mērķis ir skaidri nodefinēt, kas ir klātienes un attālinātās mācības, taču starp izmaiņām iekļauta arī norma, kas faktiski aizliedz pamatizglītību apgūt tālmācībā. Pamatojums – sliktā izglītības kvalitāte tālmācības skolās. Vecāki un skolas likumdevējam pārmet nepietiekamu iedziļināšanos mācību procesā. Arī Tiesībsarga birojā saka, ka likums nav rakstīts bērnu labākajās interesēs, vēsta raidījums "Nekā personīga"

ADRIANS

Skolēns

Lielākā atšķirība ir ērtībā. Ja, piemēram, es uz skolu eju, tas man aizņem daudz vairāk laika, bet, ja es mācos no mājām, es nekavēju stundas, es visām pieslēdzos un man nevajag to smago somu vilkt, kur to grāmatu ir ļoti daudz un ir ļoti smagas.

14 gadus vecais Adrians jau trīs ar pusi gadus mācās tālmācībā. Lēmumu mainīt izglītības iestādi mamma pieņēma, kad dēls gāja trešajā klasē. Līdz tam viņi jau divreiz bija mainījuši klātienes skolu, jo bija grūti atrast puisim piemērotāko. Andrianam ir reta slimība - artrogripoze. Tā izpaužas kā muskuļu vājums un locītavu deformācija. Viņš pārvietojas lēnāk nekā citi un īpaši grūti viņam ir kāpt pa trepēm.

ADRIANS

Skolēns

Klātienes skolā vajag staigāt pa trepēm. Piemēram, ja man pirmā stunda ir pirmajā stāvā, bet otrā stunda trešajā, tad man baigi daudz laika aizņem aiziet līdz tai otrai stundai. […] Klātienes skolā man, piemēram, var pateikt, lai es ātrāk kaut kādu darbību veicu, kaut gan man nav tādas iespējas.

Slimības dēļ pusaudzis trīs līdz četras reizes gadā iziet rehabilitāciju. Tajā laikā viņš klātienē skolu apmeklēt nevar, taču mācīties jaunietim patīk. Kopš Adrians pārgājis uz tālmācību, vidējais vērtējums pacēlies no 6 uz 8. Viņam jau ir plāni pēc 9. klases absolvēšanas - tālāk mācīsies vidusskolā un tad - augstskolā. Puisis vēl nav izlēmis, ko studēs, taču viņam patīk programmēt - darbs, ko arī var veikt no mājām.

SAMANTA

Adriana mamma

Tagad ir uzlabojumi, bet bija smagāk. Tā diagnoze nekur nepaliks, viņa būs ar mums vienmēr un viņam ir nepieciešams trīs līdz četras reizes gadā iet rehabilitāciju, kas principā ir kādi divi mēneši no gada mēs pavadām rehabilitācijās. Labākajā gadījumā tā ir vasara, bet ļoti bieži tas ir rudens.

Latvijā tālmācībā pamatizglītību iegūst 3500 jaunieši, kas ir 2% no visiem skolēniem šajā vecuma grupā. Ar Saeimā pirmajā lasījumā apstiprinātajiem likuma grozījumiem šāda iespēja turpmāk jauniešiem varētu būt liegta.

Izglītības likuma grozījumus izstrādājusi Saeimas Izglītības komisija. Par to, ka likums jāmaina, tur diskutē jau vairāk nekā gadu. Galvenais mērķis esot konkrēti nodefinēt terminus - klātiene, tālmācība un kombinētas mācības. Taču ierakstīta arī norma, ka pamatizglītību var iegūt tikai klātienē. Vienīgais izņēmums ir tie, kas jau sasnieguši 18 gadus.

Saeimas komisija uzskata, ka tālmācība pamatskolā jāierobežo, jo bērnam vajag socializēties. Tālmācības skolās esot arī slikta izglītības kvalitāte. To pierādot zemie eksāmenu rezultāti. Tam piekrīt arī Izglītības ministrija.

KRISTĪNE NIEDRE-LATHERE

IZM Valsts sekretāra vietniece

Šobrīd centralizētais eksāmens tiešām ir vienīgais tāds atskaites punkts pēc kā mēs varam salīdzināt skolas un vērtēt to sniegumu.

NP: Bet pirms tam jau eksāmeni arī bija?

Jā, bet tie bija nedaudz savādāki.

Pērn visgrūtāk gājis ar matemātiku. Starp tālmācības skolām visvairāk eksāmenā izkrituši vidusskolā IZI, kur no 94 kārtotājiem vajadzīgos 10% nesavāca 36. Tai seko Rīgas 1.vidusskola, kur eksāmenu nenokārtoja trešdaļa skolēnu un Eiropas tālmācības vidusskola, kur izkrita katrs sestais gala darba rakstītājs.

Latvijā ir reģistrētas 12 tālmācības skolas. Piecas no tām strādā tikai kopš 2022. gada. 9. klases eksāmenu matemātikā tajās pagājušajā gadā kārtoja 788 skolēni, no tiem 143 gala pārbaudījumā izkrita. Valstī eksāmenu rakstīja nepilni 12 tūkstoši skolēni, no tiem 600 eksāmenu nenokārtoja. Tas nozīmē, ka piektā daļa no nesekmīgajiem, bija tālmācības skolēni. Statistika gan nav pilnīga, jo ir arī 12 vispārizglītojošās skolas, kurām ir akreditēta tālmācības programma, taču atsevišķi ministrija neapkopo, cik tajās tālmācības skolēnu eksāmenu kārto.

LAILA GRĀVERE

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

Eksāmenu rādītāji nevar būt tāds galvenais kritērijs pēc kura vērtēt, tādēļ, ka te ir jāskatās, ka sliktus rezultātus ieguvuši skolēni, cik ilgi viņi ir mācījušies tālmācībā, jo tas arī ir vispārzināms fakts, ka klātienes skolas īsi pirms eksāmeniem, es gribu lietot šo vārdu, izstumj bērnus no skolas […], lai nebojātu klātienes skolas reitingus.

AGITA ZARIŅA-STŪRE

Saeimas izglītības komisijas priekšsēdētāja (Jaunā Vienotība)

Bet mums jau valstī citu šobrīd nav, tur tā lieta. Tas, ko šobrīd Izglītības ministrija gribēja ar monitoringu ieviest un arī jūs zināt sabiedrības milzīgo satraukumu, bija tieši tas, kas jau daudzus gadus nenotiek, ka mēs bērnam pēctecīgi nesekojam valstī līdzi […] Tas varbūt notiek individuāli, bet tādi valstiski mērījumi mums nav jau vairākus gadus

Marta sākumā Saeimā bez garām diskusijām pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja. Vecāki un skolnieki ātri vien savāca vajadzīgos 10 000 parakstus, lai tālmācību saglabātu. Trešdien iniciatīvu skatīja Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Līdz šim neviens nav noskaidrojis, cik daudz bērnu mācās tālmācībā, jo skolu nevar apmeklēt klātienē. Kaut kādus datus ievākusi Izglītības un zinātnes ministrija, kur apkopojuši tālmācības skolēna profilus. “Nekā personīga” lūdza ar tiem iepazīties, taču ministrija izsniedza aprakstošus novērtējumus, bez konkrētiem skaitļiem. Ne ministrija, ne arī izglītības komisija nezina, cik bērnu pāriet uz tālmācību, piemēram, veselības problēmu dēļ, pārcelšanās uz ārzemēm dēļ vai dara to profesionālā sporta vai mākslas dēļ.

KRISTĪNE NIEDRE-LATHERE

IZM Valsts sekretāra vietniece

Pieejamā datu bāze, kas ir VIIS, no kā mēs arī visvairāk izgūstam datus, šādas atzīmes izdarītas netiek. […] Konkrēti, cik mums ir šādu, respektīvi, vai diasporas bērnu vai ar speciālām programmām tādas informācija mums nav.

JANA KOROĻOVA

Iniciatīvas “Par tālmācības saglabāšanu” autore

Kādi bērni mācās mūsu skolā. Ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, piemēram, onkoloģija, diabēts, epilepsija, urīnceļu nesaturēšana, autiskā spektra traucējumi - šādas saslimšanas mūsu skolā bērniem ir 33%. [...]Ir bērni, kuri pārcieta mobingu un bulingu […] Mūsu skolā tādi bērni ir 18%.

Likumprojekta izstrādes gaitā neesot bijušas plašas diskusijas par to, ka vajadzētu iekļaut arī izņēmumus, kam atļaut pamatizglītību iegūt tālmācībā - tam nebija datu. Tagad Saeimas komisijas paprasījusi datus Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

AGITA ZARIŅA-STŪRE

Saeimas izglītības komisijas priekšsēdētāja (Jaunā Vienotība)

Tas ceļš, kādu mēs gājām, ir šie ārkārtīgi kliedzošie dati un tā citu valstu pieredze. Jo arī šobrīd mums eksperti, jo tas nav tā deputātu galvās noticis pasākums, šie eksperti, kas runā tieši par bērnu.

LAILA GRĀVERE

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

NP: Vai, skatoties uz šo procesu, ir pietiekami ievērotas bērnu intereses?

Nē, un to apliecina arī anotācija šim likumprojektam. Tur bērnu intereses nav vērtētas. Tur nav sadaļas ietekme uz bērnu labākajām interesēm.

Pēc iebildumiem no vecākiem un skolām, komisija normu mainīs. Kādus ierobežojumus noteiks, vēl nezina, jo šobrīd gaida papildu atzinumus. Ceturtdien Saeima par divām nedēļām pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu likuma otrajam lasījumam.

Pirmajā lasījumā likumu atbalstīja tikai koalīcijas deputāti. Tagad starp valdību veidojošajām partijām nav neviennozīmīga viedokļa, cik ļoti jāierobežo tālmācība.

ANTOŅINA ŅENAŠEVA

Saeimas priekšsēdētajas biedre (Progresīvie)

Šobrīd, jā, visu 1.-9. tā saucamo posmu ir pārlieku, mūsuprāt, ierobežot. Līdz ar to mēs skatāmies uz to, ka ir vecumam atbilstošāka forma

HARIJS ROKPELNIS

Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (ZZS)

Vajag ierobežot iespējas, ka ir ģimenes un bērni, kuri juridiski skaitās, ka viņi mācās, bet praktiski ar to mācīšanos ir, kā ir. […] Mēs zinām, ka mēs atbalstīsim labāko risinājumu.

NP: Un kurš tas būs?

Šobrīd labākais risinājums ir tapšanas procesā.

EDMUNDS JURĒVICS

Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“Jaunās Vienotības” pozīcija ir diezgan skaidra, ka pamatskolas posmā tālapmācība nevarētu notikt un, ja tā varētu notikt, tad tikai ar skaidriem izņēmumiem.

Izglītības nozare pēdējos divus gadus atrodas “Jaunās Vienotības” pārziņā. Pēc nesenās ministru nomaiņas Evikas Siliņas valdībā, ministrijas vadības krēslā sēdusies premjeres partijas biedre Dace Melbārde. Jaunās ministres ieskatā par tālmācības ierobežošanu vajadzētu domāt līdz 6. klasei. Melbārde nenoliedz, ka pašas partija ir līdzatbildīga sliktajiem eksāmenu rezultātiem tālmācības skolās.

DACE MELBĀRDE

Izglītības ministre (Jaunā Vienotība)

Jā, ja “Jaunā Vienotība” ir vairākus gadus atbildējusi par izglītību, tad, protams, “Jaunajai Vienotībai” ir jāuzņemas atbildība par to, bet nevajadzētu arī aizmirst to, ka mēs šobrīd runājam par problēmām, kas nav risinātas vairākus gadus, ne tikai pēdējos trīs.

Lai gan politiķiem nav vienprātības par vecuma posmu, kurā tālmācība būtu jāierobežo, partiju pārstāvji piekrīt, ka izņēmumiem likumā ir jābūt. Visticamāk tie varētu attiekties uz diasporu, sportistiem un māksliniekiem un bērniem, kas tālmācībā pāriet veselības problēmu dēļ.