Anna Armanda bija fenomens — sieviete, kura ar savu sirds gudrību, pacietību un nelokāmu ticību spēja pieradināt nepakļāvīgākos dzīvniekus uz šīs planētas – kaķus, "Facebook" raksta Rīgas cirks.
Anna Armanda - māksliniece, kas spēja saprast kaķus.
1946. -2025.
Anna Armanda bija fenomens — sieviete, kura ar savu sirds gudrību, pacietību un nelokāmu ticību spēja pieradināt nepakļāvīgākos dzīvniekus uz šīs planētas - kaķus.
„Var izdresēt vepri, govi, suni, bet kaķi - nekad,” reiz teicis dresētājs V. Durovs. Anna Armanda pierādīja pretējo.
Kad trauma apstādināja viņas veiksmīgo gaisa akrobātes karjeru, Anna saņēmās un cēlās. Atstāja gaisa akrobātiku, bet cirkā jaunā sieviete palika un nolēma, ka vēlas dresēt kaķus. Viņa bija viena no pirmajām Padomju savienībā, kura ko tādu uzdrošinājās. Viņa devās uz GosCirk Maskavā, prasīt atļauju uzsākt ko nebijušu. Atbilde bija skarba: „Kaķi nav dresējami.” Anna neatkāpās. Viņa ticēja, ka nevis vardarbība, bet mīlestība un izpratne ir kaķu dresūras atslēga.
Anna nekad neizvēlējās kaķus to skaistuma vai ciltsrakstu dēļ. Visi viņas aktieri tika izglābti no drošas nāves, tie tika savākti uz ielas, no miskastēm un pat izvilkti no upes. Kontaktu ar kaķiem Anna veidoja ar izpratni, ka katrs kaķis ir unikāls. Katra programma tikai veidota tikai izvēloties to, ko kaķis pats labprāt darīja, tādā ritmā kāds dzīvniekam bija vispiemērotākais.
„Iespējams, iepriekšējā dzīvē esmu bijusi kaķis, no kurienes gan citādi manī radušās tik lielas simpātijas pret viņiem?”
Katram no viņas kaķiem bija vārds, balss un raksturs. Čigānēns bija bezpajumtnieks, kurš sāka apmeklēt mēģinājumus no skatītāju zāles, līdz vienu dienu sagaidīja Annu pie durvīm. Čigānēns modināja Annu katru rītu, mazgādams viņas degunu un acis.
Rudo, mazo "Tīģeri" Anna bija izbarojusi ar pudelīti, un tā nu viņš uzskatīja sevi par cilvēku. Viņš prata atvērt durvis, „piedalījās” treniņos un bija skolotājs citiem kaķiem. Ja kāds kavējās ar triku, Rudais ar ķepu to pamudināja. Ja bija sastrīdējies ar Annu, viņš demonstratīvi pagrieza muguru skatītājiem. Par katru no saviem kaķiem Annai bija ko teikt, savus stāstus par kaķiem viņa publicēja arī avīzēs “Pionieris” un “Laba”.
Annai bija kaķa daba - arī tad, kad atceļā no viesizrādēm Viļņā viņai uzbruka laupītāji un iemeta to grāvī, Anna cēlās un cīnījās. Atkal un atkal.
Kaķi ir intuitīvi, jūtīgi un brīvību mīloši. Anna to zināja. „Zinātnieki saka, ka kaķi saprot 150 vārdu. Ar viņiem var sarunāties. Viņi mīl, raud, piedod, sargā, izprot.”
Anna bija neparasta, mīloša un talantīga, lai mūžīga piemiņa māklsiniecei, kura prata sarunāties ar kaķiem.