Lai gan pagaidām izmeklēšana tā sauktajā gurķu lietā Vācijā rit pilnā sparā un pagaidām ir izteikti tikai minējumi, kas varētu būt infekcijas avots bīstamajai slimībai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nolēmis veikt pārbaudes Latvijā ievestajiem gurķiem, Neatkarīgajai apliecināja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģisko lauksaimniecību uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.
Interesanti, ka no Spānijas nav saņemts neviens ziņojums par iespējamo infekciju perēkli. Saslimušie saistīti ar Vācijas ziemeļiem; pēc pašreizējās informācijas – vācieši, zviedri, briti.
Gurķi vai dārzeņi?
PVD pašlaik vēl pastiprināti nepārbauda importētos gurķus vai citus dārzeņus, kas varētu būt infekcijas avots, tomēr, visticamāk, šonedēļ šādas pārbaudes veiks. Māris Eiklons sarunā ar Neatkarīgo atzina: šādu iespēju apsveram, un domājam, ka tas varētu skart tieši no Spānijas ievestos gurķus. Tajā pašā laikā speciālists atzīst, ka nevajadzētu celt paniku, jo Vācijā lietu vēl izmeklē un epidemiologi nav atklājuši bīstamās slimības izplatīšanās avotus. Pagaidām ir informācija par četriem paraugiem – gurķiem, uz kuru virsmas atklāta zarnu nūjiņa Escherichia coli, kas izraisa zarnu infekciju – hemolītiski urēmisko sindromu.
M. Eiklons norāda: pilnīgi iespējams, ka šāda zarnu nūjiņa varētu mājot arī uz citiem dārzeņiem, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot personisko higiēnu, kā arī, kā ieteikuši Latvijas Infektoloģijas centra speciālisti, produktus pirms ēšanas mazgāt vai vislabāk termiski apstrādāt. Uz jautājumu, vai zarnu nūjiņas varētu būt ne tikai uz gurķa mizas, bet arī pašā dārzenī, eksperts norāda: «Es nevaru pateikt ne jā, ne nē, jo simtprocentīgas atbildes pašlaik nav, tomēr, visticamāk, gurķos iekšā to nebūs, vismaz nevajadzētu būt.»
Latvijā neesot
Pašlaik PVD visai droši apgalvo, ka dārzeņu, kas būtu ievesti no Spānijas un kuri varētu būt piesārņoti ar infekciju, Latvijā nav. «Ir iedarbināta brīdinājuma sistēma, kas strādā visā ES, un nav apstiprinājies, ka no piegādātājiem, kuru gurķos atrastas infekcijas, kāds būtu importējis dārzeņus uz Latviju,» skaidro M. Eiklons. Tā kā pašlaik nav skaidrs, kas ir infekcijas avots, speciālists norāda uz kādu dīvainību, proti, ka Spānija neziņo par saslimšanas gadījumiem. Saslimušie, un to, pēc pēdējām ziņām, ir vairāki simti, inficējušies Vācijas ziemeļos. Tie ir gan vācieši, gan tūristi, kuri tur viesojušies.
Vācijas speciālisti ir uzmeklējuši divas saimniecības, kuras bija Vācijai piegādājušas gurķus, kuros atklātas zarnu nūjiņas. Tajās pašlaik veic visas iespējamās pārbaudes – ūdenim, augsnei, produktiem, darbiniekiem. Abas saimniecības atrodas dažādās Spānijas vietās – Malagā un Merā, kā arī saimniekošanas metodes tām ir dažādas – viena bioloģiskā, otra – parastā tipa. M. Eiklons stāsta, ka izsekot tam, no kurienes nāk konkrēti dārzeņi, nav sarežģīti, sistēma ir sakārtota. PVD arī veic regulārus reidus, lai noskaidrotu, vai, piemēram, pavasaros no Spānijas vai citām siltākām teritorijām ievestos dārzeņus netirgo ar Latvijas vārdu. «Tas notiek, zinot, cik Latvijas iedzīvotājiem tīk iegādāties tieši Latvijā audzētus dārzeņus,» saka M. Eiklons, tomēr parasti šādas blēdības notiekot pavasarī, kad Latvijas dārzeņu vēl nav, bet visi gaida. Pašlaik gan tirgū, gan veikalos ir Latvijas dārzeņi par pieņemamu cenu.
Jāievēro piesardzība
Piesardzība tomēr ir jāievēro, turklāt ne tikai, lai izsargātos no jaunās bīstamās slimības, bet no daudzām citām zarnu infekcijām, ar kurām saslimstība Latvijā pieaug. Par hemolītiski urēmisko sindromu brīdinājumu izplatījis Latvijas Infektoloģijas centrs – inficēšanās varētu būt saistīta ar izraisītāja (šiga toksīnu producējušā Escherichia coli O104) saturošās pārtikas (dārzeņi – tomāti, gurķi, lāpu salāti vai nepasterizēts piens, gaļa) lietošanu uzturā. Arī zviedru epidemiologi informē par vismaz 7 saslimšanas gadījumiem cilvēkiem, kuri nesen apmeklēja Vāciju. Latvijā līdz pirmdienai nav konstatēti saslimšanas gadījumi. Slimības pazīmes ir caureja (bieži ar asiņu piejaukumu) un krampjveida sāpes vēderā, var būt vemšana un paaugstināta temperatūra.