Rosina paplašināt cilvēku loku, kas var saņemt Goda ģimenes apliecību

Saeimas deputāti šodien skatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva "Apvienotā saraksta" (AS) piedāvātās izmaiņas Latvijas Goda ģimenes apliecības programmā, kas paredz atbalstu arī ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Tāpat AS piedāvā noteikt, ka programma darbojas līdz visu ģimenē esošo bērnu pilngadības sasniegšanai vai studiju pabeigšanai.

Partija norādījusi, ka Latvijas trešā bērna politika, kas sākta 2011.gadā un tika nostiprināta 2013.gadā ar ieviesto Goda ģimenes apliecību un tai piesaistīto atbalsta politiku, ir nesusi rezultātus dzimstības veicināšanā - ja 2012.gadā tikai 17,5% jaundzimušo bija savām mammām trešie, ceturtie vai nākamie, tad 2022.gadā tie bija jau 25,5%. "Arī skaitliski ir pierādāmi panākumi trešā bērna atbalsta politikai - ja 2012.gadā kā trešie un nākamie savām mammām piedzima 3462 mazuļi, tad 2022.gadā tie bija jau 4062 bērni, lai gan kopējais jaundzimušo skaits samazinājās par 20%," norāda politiskajā spēkā.

AS gan pauž, ka patlaban trīs bērnu ģimenei, vecākajam bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu vai tad, ja viņš mācās un sasniedz 24 gadu vecumu, Goda ģimenes statuss tiek atņemts. Tas nozīmē, - ja vecākajam bērnam daudzbērnu ģimenē ir lielāka gadu starpība ar jaunākajām atvasēm, tad jaunākajiem bērniem tiek liegta iespēja saņemt Goda ģimenes statusa priekšrocības, piemēram, 90% atlaidi vilcienu un reģionālo maršrutu autobusu braucienos.

Pēc deputātu Andra Kulberga un Lindas Matisones iniciatīvas AS Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt, ka ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai kurā ir persona, kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības saņemt neierobežota termiņa Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību.

Daudzbērnu ģimenēm būtu tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību vai līdz 24 gadu vecumam, ja viņš iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu.

Saeimas sēdē Kulbergs, sacīja, ka daudzbērnu ģimenes kļūst par minoritāti sabiedrībā. "Demogrāfiskā situācija un demogrāfiskais jautājums mums ir nacionālās drošības un Latvijas nācijas izdzīvošanas jautājums," teica Kulbergs.

Viņš kritizēja "bezbērnu modeli", kas tiekot kultivēts Rietumu pasaulē, sakot, ka tas ir novedis pie tā, ka sievietes bērnus dzemdē krietni vēlāk, nekā tas bija, piemēram, deviņdesmitajos gados.

Deputāts atzina, ka viņam daudzbērnu ģimeņu jautājums ir personīgs, "jo tās ģimenes, kam ir trīs, četri un vairāk bērni, nes to lielo nastu, lai mums Latvijā būtu latvieši un nācijai būtu iespējas plaukt un zelt".