Vīrietis pārkāpj muitas likumu un, iebraucot Latvijā no Krievijas, saņem pamatīgu sodu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Augstākā tiesa (AT) atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā kāds vīrietis atzīts par vainīgu par to, ka, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieveda Latvijā 90 100 ASV dolāru (tolaik - ap 79 300 eiro), tos nedeklarējot, līdz ar to stājies spēkā Ekonomisko lietu tiesas spriedums, ar kuru vīrietim piespriests naudas sods 6200 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja AT.

No lietas apstākļiem izriet, ka vīrietis 2020.gadā ieceļoja Latvijā no Krievijas ar vilcienu Maskava-Rīga. Zilupes robežkontroles punktā vīrietis nedeklarēja, ka viņam būtu skaidra nauda, kas pārsniegtu 10 000 eiro, taču Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pēcāk atklāja, ka viņa apģērbā paslēpti 90 100 ASV dolāri. Pats vīrietis amatpersonām skaidroja, ka šī nauda iegūta kā aizņēmums.

Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa konstatēja, ka vīrietis ir pārkāpis likumu, nedeklarējot naudas līdzekļus, taču neatzina viņu par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošās ziņas, tai skaitā par aizdevumu, atzina, ka lietā nav pierādījumu, ka naudas līdzekļiem būtu noziedzīga izcelsme. Attiecīgi tiesa arī lēma, ka tie tiks atgriezti vīrietim, kad spriedums stāsies spēkā.

AT atteicās ierosināt kasācijas sūdzību, jo prokurora kasācijas protesta argumenti bija vērsti uz to, lai apelācijas instances spriedums tiktu atcelts nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumam.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais