Pieci vidusskolēni Ēnu dienā iepazīsies ar Latvijas zinātnieku darbu Šveicē
2025. gada 18. martā – Ir izraudzīti pieci vidusskolēni, kuri šogad Ēnu dienā, 2.–4. aprīlī, dosies uz Šveici, lai ēnotu Latvijas zinātniekus – fiziķus un inženierus, kuri strādā Eiropas Kodolpētījumu centrā (CERN). Zinātnieki izsaka lielu pateicību visiem pieteikumu iesniedzējiem par ļoti pārdomātajām un radošajām motivācijas vēstulēm un ieinteresētību STEM (science, technology, engineering and mathematics) jomās. Latvijā Ēnu diena notiks 4. aprīlī, un potenciālās ēnas vēl līdz pat marta beigām var pieteikties iepazīt savu izraudzīto ēnu devēju darbu, reģistrējoties portālā enudiena.lv, informē RTU.
Uz CERN dosies Liepājas Oskara Kalpaka vidusskolas 12. klases skolniece Anna Bēta, Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Evita Mārtinsone, Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolnieks Kristaps Felkers, Bauskas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Kristīne Ella Slaidiņa un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolnieks Pēteris Teodors Skrastiņš.
Anna Bēta ēnos RTU un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» studenti Daci Osīti. Dace strādā CERN CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā. Ikdienā viņa daudz izmanto programmēšanas prasmes, lai veiktu datu analīzi saistībā ar elementārdaļiņām - top kvarkiem. Evita Mārtinsone ēnos minētās LU un RTU doktorantūras programmas studenti un CERN-MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde) eksperimenta darbinieci Patrīciju Kalniņu. CERN. Viņas ikdienas darbs ir saistīts ar radioaktīvām vielām, kuras iespējams izmantot medicīnā, lai ārstētu onkoloģiskas slimības.
Kristaps Felkers ēnos RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru Kārli Dreimani. Viņš CERN vada Latvijas zinātnieku grupu, kas veic pētniecību CMS eksperimentā. CMS ir viens no četriem lielajiem fizikas eksperimentiem, kas atrodas uz Lielā hadronu paātrinātāja (LHC) - vislielākās zinātniskās iekārtas pasaulē. CMS darbojas ap 6000 cilvēku no gandrīz 60 valstīm, un nozīmīgu lomu tajā ieņem arī Latvijas zinātnieku grupa, kas veic top kvarka, Higsa bozona un Standartmodeļa vektoru bozonu mērījumus, kā arī strādā pie jaunas daļiņu detektēšanas sistēmas - MIP Timing Detector (MTD) - izstrādes.
Savukārt Kristīne Ella Slaidiņa ēnos RTU vadošo pētnieku Andri Ratku, kura pienākums ir koordinēt Latvijas paātrinātāju grupas darbu CERN starptautiskajos projektos I.FAST un HITRIplus, kuru mērķis ir radīt jaunas paātrinātāju tehnoloģijas, lai attīstītu biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju. Toties Pēteris Teodors Skrastiņš ēnos RTU pētnieku Gunti Pikuru, kurš ir pirmais doktora grāda ieguvējs, kas savu promocijas darbu ir izstrādājis CERN. Guntis strādā ar aditīvās ražošanas tehnoloģijām un pēta, kā tās izmantojamas paātrinātāju izgatavošanā.
Zinātnieki ir gandarīti, ka Latvijā ir daudz jauniešu, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar eksaktajām un dabaszinātnēm. Tas dod cerību, ka Latvijā veidojas jauna paaudze, kas varēs turpināt Latvijas zinātnieku darbu CERN.
CERN jau 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi - ir radīts pasaules interneta tīmeklis (world wide web - www) un pierādīta Higsa bozona eksistence.
Informāciju sagatavoja:
Dita Arāja,
RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja