Ko saka Aizsardzības ministrijā par ideju likvidēt sliežu posmus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju?

Pēdējo nedēļu laikā mikroblogošanas vietnē “X” izskanējuši rosinājumi Latvijai likvidēt sliežu posmus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai potenciālā iebrukuma gadījumā agresoram būtu apgrūtināta tanku un citas smagās tehnikas pārvietošana. 360TV Ziņas interesējās Aizsardzības ministrijā, vai variants ar sliežu demontāžu tiek apsvērts.

Sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par nepieciešamību nojaukt sliežu ceļus uz Krieviju un Baltkrieviju. Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskais mugurkauls ir dzelzceļš. Pa to tiek pārvadāta virkne dažādu preču, tostarp militārā tehnika. Arī Latvijai pašlaik vēl joprojām ir savienojamība ar Krieviju un Baltkrieviju, taču, ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos sabiedrībā arvien vairāk uzvirmo diskusija - vai gadījumā šo sliežu ceļu nevajadzētu aizslēgt, vai vēl tālāk - nojaukt pavisam.

Lielākoties preces, kas pašlaik tiek vestas pa sliedēm, ir pārtika. Latvijā jau gadu ir spēkā aizliegto produktu saraksts, tāpat sankcijas nosaka arī Eiropa. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) 360TV Ziņām norāda: "Tas, ko mēs esam secinājuši - viss, ko mēs esam pieņēmuši nacionālajā līmenī, darbojas, bet ne tik efektīvi, kā tas ir, ja lēmums tiek pieņemts Eiropas Savienības līmenī."

Līdzīga situācija ir arī ar jebkāda veida vispārējiem liegumiem. Ja Eiropa teiks, ka sadarbība jāpārtrauc un sliedes jānojauc, tad tā arī rīkosies Latvija. Līdz šādam Eiropas lēmumam jebkuru importa vai eksporta liegumu var apiet caur, piemēram, Lietuvu un Igauniju.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikmēr atzīst: "Ja mēs arī skatāmies uz konkrētiem apjomiem, jā, jāsaka, ka Latvijas uzņēmēji joprojām vēl ir Krievijā un eksportē uz Krieviju, bet imports pēdējos gados ir nozīmīgi samazinājies.”

Uz norādi, ka iedzīvotājiem ir bažas, ka "X stundā" dzelzceļš varētu būt vājais punkts Latvijas aizsardzībā, Sprūds atbild noliedzoši: "Nē, šeit nav tāda pamata domāt, mums ir skaidri mūsu aizsardzības plāni, ir arī NATO reģionālie aizsardzības plāni. Tā kā dzelzceļš noteikti nebūs tas, kas būs kaut kāda veida "X stundā" izšķirošais, padarot mūsu spējas mazāk spējīgas vai tieši otrādi - spēcīgākas."

Par jautājumiem, kas skar dzelzceļa pārvadājumus un iespējamu sliežu nojaukšanu, 360TV Ziņas interesējās arī Satiksmes ministrijā. Taču tur, ņemot vērā, ka līdzšinējais ministrs Kaspars Briškens (P) ir atlaists, bet viņu aizvietojošā kultūras ministre šobrīd atrodas komandējumā, pastāvīgas vadības šobrīd nav.

Tikmēr ar hipotētisku jautājumu par to, kas notiktu ar uzņēmumu gadījumā, ja sliedes tiktu pierobežā nojauktas, 360TV Ziņas devās pie Latvijas dzelzceļa. Tur rakstisku atbildi saņēma šādu: "Sliežu ceļu slēgšana vai demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne vien uz Krieviju un Baltkrieviju, bet arī citām valstīm. Tas, ņemot vērā, ka caur Krieviju pie mums nonāk, piemēram, Centrālāzijas preces, nav īsti saskaņā ar Eiropas ārpolitikas stratēģiju."

Tikmēr pašam uzņēmumam, kuram tā jau nav finansiāli viegli, tas nozīmētu, ka dzelzceļa kravu apjomi saruktu vēl vairāk, kas, savukārt, valstij nozīmētu, ka būtu nepieciešams ieguldīt lielākus līdzekļus. Turklāt lēmums par sliežu nojaukšanu ietekmētu arī ostas un citus transporta koridorus, kā arī valsts ekonomiku kopumā.