Šogad Latvijā fiksēti jau 234 navigācijas sistēmas traucējumi - gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn

Globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos divos mēnešos fiksēti 234 reizes, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, norāda VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvji.

Tostarp šogad februārī fiksēti 59 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi, kas ir par 18% vairāk nekā pērn februārī, kad traucējumi tika fiksēti 50 reižu.

Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 830 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumu, bet 2023.gadā - 342 gadījumi.

LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām.

Tāpat uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.

Civilās aviācijas aģentūrā (CAA) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka CAA izskata un analizē ziņojumus par globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signāla traucējumiem Latvijas gaisa telpā. Lai gan tie ietekmē normālus civilās aviācijas procesus, GPS signāla traucējumi nerada apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošumam kā tranzītā, tā uz un no Latvijas lidojošajiem gaisa kuģiem.

CAA uzsver, ka lidojuma drošuma nodrošināšanā tiek izmantotas vairākas sistēmas, līdz ar to GPS traucējumi neietekmē lidojumu drošumu. Katru gadījumu, kad konstatēts GPS traucējums, centralizēti apkopo un analizē Eiropas Aviācijas drošības aģentūra.

LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.

Savukārt CAA darbības mērķis ir īstenot valsts politiku un pārvaldi Latvijas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, kā arī uzraugot gaisa kuģu radītā piesārņojuma atbilstību vides aizsardzības prasībām.