Zatlers rosina atlaist Saeimu

© Andrejs Terentjevs, F64 Photo Agency

Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdienas vakarā uzrunā Latvijas tautai paziņoja, ka rosina atlaist 10.Saeimu. Rīkojums par Saeimas atlaišanu stājas spēkā šodien.

Tiešraidē Latvijas televīzijā un Latvijas radio prezidents paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu, balstoties uz Satversmes 48.pantu.

Viņš pavēstīja, ka sestdien ticies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (abi "Vienotība") un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai spriestu par situāciju valstī.

"Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir personīgi grūta, gan arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos, ka ar savu lēmumu varu pārvilkt strīpu tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu visas savas pūles veltīt Latvijas labā. Mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā. Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem, visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personas grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visu mūsu sūri grūti kopā pelnītā bagātība ir ofšoru firmu kontos, pielikt punktu tam, kad daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām.. Es gribu dot iespēju mainīties labākiem. Es gribu teikt, ka vienreiz jāpieliek tas punkts, ka mēs domājam vienu, runājam citu, bet darām vēl kaut ko citu.. Mums jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu tautu, pret mūsu valsti," savu lēmumu pamatoja prezidents.

"Galvenais uzdevums [10.Saeimai] bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu un sabiedrību. Pagājušās ceturtdienas Saiemas balsojums, diemžēl, ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu. Divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Diemžēl, tā nebija pirmā reize. Jau 9.Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona - Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau bija signāls, ka tikumi un netikumu diemžēl ir pārņemti," sacīja prezidents.

"Pārmantoti arī citi netikumi. Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem, tā vietā, lai domātu valsti. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārt parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādas šauras grupas vai konkrēta cilvēka personīgās intereses, nevis valsts intereses. Ko darīt? Diemžēl rodās tāda sajūta, ka jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Diemžēl, to redz arī vēlētājs. Mēs arī redzam, ka valdība, kurai jābūt lemtspējīgai par Latvijas nākotni, par tiem uzdevumiem, kas attīstību Latviju, celtu tās labklājību, vairāk skatās, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas. Lai gan būtu jābūt tādai situācijai, ka valdību vada ministru prezidents un tā ir atbildīga Saeimas priekšā. Tā mēs varam skatīt vēl un vēl," teica Zatlers.

"Vai ir kāds panākums? Mūsu valstij ir panākums. Mēs trīs gadu laikā, brīnumainā kārtā, esam pārvarējuši ekonomisko krīzi. Mēs esam paraugs. Rīcības paraugs, rezultātu paraugs. Būsim godīgi, šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki.. Rodas jautājums - kā vārdā? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu, lai ļautu apzagt savu valsti, vai tiešām, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli? Mēs visi - gan jūs, gan es kā Valsts prezidents pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku grupu interešu izpausmes. Noraudzījāmies un neko nedarījām. Situācija kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Ja iepriekšējai Saeimai uzticējas 6% cilvēku, tad esošajai Saeimai uzticās 10% cilvēku. Mēs šobrīd sākam runāt ne tikai par valsts nozagšanu, varētu nojaust, ka tuvojas mūsu valsts demokrātijas privatizācija," sacīja prezidents.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.